Kazhes pierakstu burtnīca

7 dziesmas paģirām vilcienā

Ir trešais rīts vilciena braucienā pa Transsibīrijas maģistrāli, pulkstenis droši vien rādītu ap vienpadsmitiem, bet tev nav ne mazākās sajēgas, kur tas pulkstenis ir palicis. Tava fizionomija šorīt ir tāda, ka pat skārnī par izcirtēju tevi nelabprāt pieņemtu strādāt, un pašsajūta atbilstoša. Aizvadītās nakts notikumus rekonstruēt tu pat necenties. Pēdējais, ko atminies, ir tubrālību sadzeršana ar pavadoni, kurš no saviem slepenajiem krājumiem bija izvilcis pudeli ar kaut ko dzeltenīgi brūnu un nelāgi smakojošu.

Īpaši šādai dzīves situācijas "Restorānvagona" korespondents - komivojažieris Ipolits Ļurba-Ļurbaks ir sagatavojis sarakstu ar septiņām organisma čakru attīrīšanai paredzētām dziesmām.

1. Bill Browning and his Echo Valley Boys - Dark Hollow

Kad tevi pārņēmis depresīvs secinājums, ka tas, ko tu redzi, nav vis gaisma tuneļa galā, bet gan apziņa, ka tu atrodies kaut kur taisajā zarnā starp trešo un ceturto kilometru, glāze veldzējoša narzāna tev sniegs Bils Braunings un viņa Atbalss Ielejas Zēni ar dziesmu par "Tumšo Dobumu".

2. Kris Kristofferson - Sunday Morning Coming Down
Savā 1970.gada hitā kantrī dziesminieks Kriss Kristofersons reālistiski skaudri iejūtas tādā rītā, kad tava galva sver pusotru tonnu un Fridrihs Kalteinmaisters savu nejauko darbu jau padarījis.

3. The Smiths - Heaven Knows I'm Miserable Now

The Smiths daiļrade kopumā ir diezgan paģiraina, visbiežāk atspoguļojot diezgan sērīgu dvēseles stāvokli, bet šī dziesma Moriseja dzīves uztveri smagā rītā iemieso visprecīzāk.

4. Tom Waits - The Piano Has Been Drinking

Reti kurš mūziķis tik daudz un kompetenti ir dziedājis par alkoholu un tā ietekmi uz smadzeņu šūnām kā Toms Veitss, un šajā dziesmā viņš paģirainu sajūtu rada ne vien klavierēm, bet arī dažādiem bāra interjera priekšmetiem.

5. Nico - These Days

Vācu dziedātājas Niko dzīvē alkoholam gan nebija gluži tik liela loma kā heroīnam, bet par sliktu pašsajūtu viņa zināja daudz. Protams, vairāk viņa ir zināma savas dalības The Velvet Underground pirmajā albumā dēļ, bet arī Niko solo karjera ir nopietnākas iepazīšanas vērta, jo īpaši vilcienā, jo īpaši uz paģirām.

6. Simon and Garfunkel - The Sound of Silence

Pamazām zelteris veldzē, nelabums pāriet un arī vārdi "nekad vairs nedzeršu" neskan tik kategoriski, tikām Saimons un Garfunkels dzied par klusuma skaņām, kas ir skaistākas pat par Mūzikas skaņām.

7. Lee Hazlewood - The Night Before

Kovboju dziesminieks Lī Hezlvuds precīzi aprakstījis nožēlas sajūtas svētdienas rītā par iepriekšējā vakarā darīto un nedarīto. Arī korespondentam šeit būtu ko padalīties ar skumju pieredzi no ballītes Pļavniekos 2011.gada septembrī, bet tās atmiņas ir vēl pārāk svaigas un sāpīgas, lai par tām stāstītu svešiniekiem.

Vilcieniņu meistarības 2.kārta

Triecientempā, daudz ātrāk kā tas notiek Rail Baltica lietā, aizvadīta Vilcieniņu meistarības 2.kārta. Spēles bijušas asiņainas - ar māņu manevriem, bloķēšanu, asarām un asinīm (kāds sagriezās, lietojot konservu nazi). Pirmo reizi vilcieniņu meistarības mači aizvadīti kādā jaunā laukumā - plaši izslavētajā Lielrīgā. Tiesa, tur atklājās kāda šausminoša detaļa: Liesmas dzīvoklī neatradās korķviļķis. Pārējie dalībnieki šādam pavērsienam it nemaz nebija gatavi. Iveta, vēl tikai gatavodamās uzzināt par korķviļķa trūkumu, jau bija tādā afekta stāvoklī, ka pat aizmirsa paņemt līdzi Āzijas karti. Tikām Edijs un Raitis sāpīgo atgadījumu ar korķviļķi pārdzīvoja tik lielā mērā, ka strīdā par to, vai protokolā jāraksta "garākais ceļš" vai "bonuss" nesakāvās tikai tādēļ, ka negribējās. Vēlāk Edijs ekspresintervijā "Restorānvagonam" šo situāciju komentēja šādi: "Es biju patiešām šokā! Visos gados, ko vadu Tikumības un Ētikas komisiju neko līdzīgu nebiju pieredzējis. Es vēl saprotu situācijas, kad izbeidzas vīns, kas, protams, ir traģiski, bet pilnīga un galīga atturība no korķviļķiem - tas ir kaut kas neredzēts!"

Šajā situācijā "Restorānvagona" korespondents var vienīgi skumjās noliekt galvu un parādīt ar pirkstu Saeimas nama virzienā - lūk, sekas nepārdomātajam Tikumības likumam, kā rezultātā jaunieši jau pēc vidusskolas beigšanas (proti - sasnieguši oficiālo netikumības vecumu) ne tikai nav apmācīti korķviļķa lietošanas pamatos, bet arī tikai aptuveni nojauš, kādas ir atšķirības starp sifilisu un gonoreju, un par vienu no drošākajiem kontracepcijas līdzekļiem uzskata Limbažu kefīru.

Te mums jāatzīst, ka Limbažu kefīrs kā kontracepcijas līdzeklis nav pats labākais iespējamais risinājums. Vienlaikus tā debešķīgi veldzējošā garša jau septiņdesmit piecus gadus priecē kā mazus, tā lielus, kā resnus, tā ne tik resnus latviešus (arī ne pilnīgi tīras izcelšanās!). Ražots no labāko Latvijas gotiņu piena, Limbažu kefīrs ir labākais veids, kā uzsākt dienu paģirās vilcienā, tusiņā un busiņā, un jo īpaši - gatavojoties atbildīgām Vilcieniņu meistarības spēlēm! Tikai Limbažu kefīrā mājo visveselīgākās baktērijas, kas stiprinās tavu organismu un nodrošinās enerģiju visai dienai!

Pēc otrās kārtas meistarības kopvērtējuma tabulā atjaunota ierastā kārtība - pirmās kārtas izlecēji savas pozīcijas zaudējuši, atļaujot vadību pārņemt vecmeistaram Gustavam, kurš savulaik uzvarēja vēl Vilcieniņu Pavasara līgā (turpmāk - VPL), bet otrajā vietā iekārtojies aizvadītās Vilcieniņu Meistarības uzvarētājas Gunas piegulētājs Mārtiņš (turpmāk - Piegulētājs). Gustavam, turklāt šajā kārtā izdevās uzvarēt abās spēlēs, un nu jau viņam azotē ir 3 uzvaras četros mačos. Tāpat pie divām uzvarām šoreiz tika Edijs, tomēr viņam katastrofālais pirmais raunds pagaidām neļauj pretendēt uz augstām vietām. Tomēr viens ir skaidrs - turnīra norise šogad varētu būt spraigāka kā jebkad iepriekš, jo jaunā izspēles kārtība un Āzijas tumšie stūrīši spēles dara daudz neparedzamākas. Ne velti vien diviem dalībniekiem (Marina un Gundars) pēc divām kārtām nav neizpildītu misiju. Jāspēlē būs piesardzīgi - tur šaubu nav. Tāpēc "Restorānvagons" iesaka pirms katras spēles sirdsdarbības nomierināšanai iedzert glāzi auksta Limbažu kefīra!

Tikām daudziem (proti - daudziem nevērīgiem) cilvēkiem par pārsteigumu vienīgi Irbe ir šajās divās kārtās abas reizes paviesojusies Mekā. Nav gan dzirdēts par jaunkundzes simpātijām pret islāmu un ieskatīšanos kādā glītā sīriešu zēnā, bet fakts paliek fakts - pārējie turnīra dalībnieki ne tuvu nav tik naski svētceļnieki. Nav gan arī zināms, cik bieži viņi svētceļojumos dodas tepat Latvijā - līdz šim nevienam "Restorānvagona" darbiniekam redakcijas tradicionālajos alkopārgājienos uz Algonu nav gadījies sastapt tur, piemēram, Piegulētāju.

"Restorānvagons" arī turpmāk sola operatīvi ziņot par Vilcieniņu meistarības jaunumiem, neaizmirstot ieskatīties arī kupejās pēc gaismas izslēgšanas, atklājot saviem lasītājiem arī tādas detaļas, kuras tie nemaz nevēlētos zināt.