Rocketman
Eltons Džons iet Fredija Merkūrija pēdās - tā varētu teikt, ka ņem vērā, ka "Rocketman", kas uz ekrāniem iznāca aptuveni gadu pēc "Bohemian Rhapsody" arī ir filma par no Lielbritānijas nākušu rokzvaigzni, kam bija sarežģītas attiecības ar vecākiem, netradicionāla seksuāla orientācija, nosliece uz ekstravagantiem tērpiem un narkotiskām ballītēm. Papildināsim to ar apstākli, ka Džons Rīds - Eltona Džona ilggadīgs menedžeris un mīļotais cilvēks, vairāku gadu gadumā bija arī Queen menedžeris. Un (kas gan nevienā no filmām netiek pieminēts) Eltons Džons uzstājās Fredija Merkūrija piemiņas koncertā. Un šīm filmām pat ir kopīgs režisors - Deksters Flečers, kurš gan "Bohemian Rhapsody" gadījumā neparādījās titros kā režisors, jo... pārāk sarežģīts stāsts. Kā lai arī nebūtu - skaidrs ir tas, ka šīm filmām ir daudz kopīga, bet ir arī daudz atšķirīga.
Manā gadījumā būtiskākā atšķirība ir tajā, ka Eltons Džons man nekad nav bijis sevišķi tuvs kā mūziķis - protams, es zinu vairākus desmitus viņa dziesmu (it kā būtu iespējams tās nezināt!). Esmu daudzmaz pazīstams arī ar viņa slavenākajiem albumiem, bet ir tālu no tā, lai es sevi sauktu par viņa fanu. Līdz ar to mani šajā filmā gandrīz nemaz neuztrauca tas, ka tā visai brīvi apietas ar notikumu hronoloģiju un ka to nekādi nevar uzskatīt par faktoloģiski precīzu. Un, jā, protams, ka dziesmas, kas iekļautas filmā, neseko to tapšanas hronoloģijai, bet tā kā lielākoties filma apiet ar līkumu to radīšanas procesu, to iekļaušanas filmā veids bieži arī īsti nesaka "šī dziesma ir nupat uzrakstīta", līdz ar to šajā ziņā nevaru filmai piekasīties.
Kas gan ir mazliet problēma, ir tas, ka "Rocketman" lielā mērā izspēlē to pašu kavu, ko gan "Bohemian Rhapsody", gan virkne citu biogrāfisku rokmūzikas filmu. Apļveida struktūra, kas sākas ar mākslinieku viņa zemākajā punktā, kas izvedīs mūs līdz tam, kā viņš tur nonācis - un kā viņš atgriežas virsotnē, tas galīgi nav inovatīvi! Tāpat, protams, līdzās varoņa nedienām mīlestības jautājumos viņam ir nepieciešama drāma attiecībās ar grupas biedriem - lai gan šeit vismaz, atšķirībā no "Bohemian Rhapsody", kur bija no pirksta izzīsta Queen izjukšana, Eltona Džona un Bērnija Topina ceļu šķiršanās uz laiku patiešām bija notikusi. Bet varbūt, ja tev ir darīšana ar Eltonu Džonu, tas, ka filma ir diezgan klišejiska, ir pat pareizi - šis džentelmenis visu savu karjeru ir veidojis uz kiča pamata, būdams uzspēlēti ekstravagants gan savos tērpos, gan izdarībās (savā ziņā - līdzīgi kā Merkūrijs), tā ka ir grūti saprast, kur tieši slēpjas pats Redžinalds Dvaits.
Un, kas nu ir jāatzīst - filma ir lieliska krāšņa konfekte ar teicamu horeogrāfiju (man laikam vislabāk patika "Pinball Wizard" ainas montāža), milzīgu skaitu ļoti lipīgu meldiņu, man patīk, kā dziesmas ir integrētas filmā (un ka ne vienmēr tās dzied galvenās lomas atveidotājs), labi Eltona Džona lomai piemērotu Taronu Īgertonu. Skaidrs, ka šai filmai trūkst dziļuma - un citādi nemaz nevar būt, ja šāda pseidodokumentāla filma top ar tajā attēloto cilvēku atbalstu un līdzdalību (Eltona Džona vīrs ir viens no filmas producentiem) - asuma citādi filmā varētu būt vairāk, un personāži varētu būt telpiskāki (Eltona vecāki gan ir efektīgi personāži, bet no ainas uz ainu viņi ir kā iekonservēti, lai atkārtotu vienu un to pašu vēstījumu). Kopumā - labs izklaides gabals, kuru var noskatīties, bet šedevrs tā nav. Un vienlaikus pilnīgi iespējams, ka tieši tādai filmai par Eltonu Džonu ir jābūt. Un, jo vairāk par to domāju, varbūt arī "Bohemian Rhapsody" ir tieši tāda filma, kādu "Queen" kā grupa bija pelnījusi, tikai tur manu skatījumu pārmērīgi aizmigloja no jaunības dienu mīlestība un sajūta: "Viņi ir labāki par šo!"
Manā gadījumā būtiskākā atšķirība ir tajā, ka Eltons Džons man nekad nav bijis sevišķi tuvs kā mūziķis - protams, es zinu vairākus desmitus viņa dziesmu (it kā būtu iespējams tās nezināt!). Esmu daudzmaz pazīstams arī ar viņa slavenākajiem albumiem, bet ir tālu no tā, lai es sevi sauktu par viņa fanu. Līdz ar to mani šajā filmā gandrīz nemaz neuztrauca tas, ka tā visai brīvi apietas ar notikumu hronoloģiju un ka to nekādi nevar uzskatīt par faktoloģiski precīzu. Un, jā, protams, ka dziesmas, kas iekļautas filmā, neseko to tapšanas hronoloģijai, bet tā kā lielākoties filma apiet ar līkumu to radīšanas procesu, to iekļaušanas filmā veids bieži arī īsti nesaka "šī dziesma ir nupat uzrakstīta", līdz ar to šajā ziņā nevaru filmai piekasīties.
Kas gan ir mazliet problēma, ir tas, ka "Rocketman" lielā mērā izspēlē to pašu kavu, ko gan "Bohemian Rhapsody", gan virkne citu biogrāfisku rokmūzikas filmu. Apļveida struktūra, kas sākas ar mākslinieku viņa zemākajā punktā, kas izvedīs mūs līdz tam, kā viņš tur nonācis - un kā viņš atgriežas virsotnē, tas galīgi nav inovatīvi! Tāpat, protams, līdzās varoņa nedienām mīlestības jautājumos viņam ir nepieciešama drāma attiecībās ar grupas biedriem - lai gan šeit vismaz, atšķirībā no "Bohemian Rhapsody", kur bija no pirksta izzīsta Queen izjukšana, Eltona Džona un Bērnija Topina ceļu šķiršanās uz laiku patiešām bija notikusi. Bet varbūt, ja tev ir darīšana ar Eltonu Džonu, tas, ka filma ir diezgan klišejiska, ir pat pareizi - šis džentelmenis visu savu karjeru ir veidojis uz kiča pamata, būdams uzspēlēti ekstravagants gan savos tērpos, gan izdarībās (savā ziņā - līdzīgi kā Merkūrijs), tā ka ir grūti saprast, kur tieši slēpjas pats Redžinalds Dvaits.
Un, kas nu ir jāatzīst - filma ir lieliska krāšņa konfekte ar teicamu horeogrāfiju (man laikam vislabāk patika "Pinball Wizard" ainas montāža), milzīgu skaitu ļoti lipīgu meldiņu, man patīk, kā dziesmas ir integrētas filmā (un ka ne vienmēr tās dzied galvenās lomas atveidotājs), labi Eltona Džona lomai piemērotu Taronu Īgertonu. Skaidrs, ka šai filmai trūkst dziļuma - un citādi nemaz nevar būt, ja šāda pseidodokumentāla filma top ar tajā attēloto cilvēku atbalstu un līdzdalību (Eltona Džona vīrs ir viens no filmas producentiem) - asuma citādi filmā varētu būt vairāk, un personāži varētu būt telpiskāki (Eltona vecāki gan ir efektīgi personāži, bet no ainas uz ainu viņi ir kā iekonservēti, lai atkārtotu vienu un to pašu vēstījumu). Kopumā - labs izklaides gabals, kuru var noskatīties, bet šedevrs tā nav. Un vienlaikus pilnīgi iespējams, ka tieši tādai filmai par Eltonu Džonu ir jābūt. Un, jo vairāk par to domāju, varbūt arī "Bohemian Rhapsody" ir tieši tāda filma, kādu "Queen" kā grupa bija pelnījusi, tikai tur manu skatījumu pārmērīgi aizmigloja no jaunības dienu mīlestība un sajūta: "Viņi ir labāki par šo!"
2020-04-13
comments powered by Disqus