Kazhes pierakstu burtnīca

Man nav raksturīga motivējošas un izglītojošas literatūras lasīšana. Es neesmu motivējams un audzināms. Neticu, ka pamācošā literatūra mani padarīs par miljonāru, sieviešu mīluli vai vismaz drusku labāku cilvēku. Lai gan man pret neko no iepriekšējā teikumā minētā nebūtu iebildumu. Taču "Skaties plašāk: Jauna inovāciju stratēģija" nav gluži motivējošā lasāmviela. Kas tieši tā ir - par to teksta turpinājumā (varbūt, ja spēšu pārmērīgi nenovirzīties no tēmas).
Kāda ir grāmatas pamatdoma? Ka inovāciju ieviešanā bieži izšķirošais faktors nav vis tas, cik vērtīga gala patērētājiem varētu būt pati inovācija, bet gan tas, cik labi inovācijas ieviesējs ir pārdomājis visus iespējamos riskus, kas varētu novest pie šīs inovācijas izgāšanās.
Grāmatas pirmās daļas patiesībā man šķita ļoti pat interesantas - jo tās stāsta par man salīdzinoši slikti zināmiem inovāciju neveiksmes stāstiem - Michelin PAX riepu projektu, Sony mēģinājumu kļūt par e-grāmatu tirgus pirmo iekarotāju, Pfitzer katastrofu ar inhalējamo insulīnu un līdzīgus stāstus. Šādu stāstu, protams, ir daudz - kad kāda inovatīva tehnoloģija neaiziet ne tādēļ, ka tā pati būtu slikta, bet izrādās, ka tirgus kopumā to nav gatavs pieņemt. Un vispār piemēru tam, ka būšana pirmajam automātiski negarantē ilgtermiņa uzvaru, ir daudz arī ārpus šīs grāmatas spektra. Piem., Betamax bija pirms VHS. Pirmie HD DVD aparāti nāca klajā ātrāk par Bluray. Un nav tā, ka no tā tehnoloģiju ieviesējiem būtu bijis daudz labuma. Kas, protams, man kā inovatīva, bet neba nu absolūta pasaules pirmatklājēja uzņēmuma pārstāvim šķiet gluži labi.
Grāmatā ir arī šādi tādi padomi par visai pašsaprotamām lietām - tādām kā "minimum viable product" un citām startup pasaulē ikvienam zināmām tēmām, kas man personīgi par atklāsmēm nekļuva. Un īpaši neinteresantas ir nodaļas, kas stāsta par Apple panākumiem ar iPod - iPhone - iPad līniju, jo atkal jau - tur nav nekā jauna, it īpaši, ja esi lasījis "slaveno" grāmatu par iStīvu. Vai vismaz sekojis šī uzņēmuma aktualitātēm pēdējo 10 gadu garumā (no kā, manuprāt, būtu bijis grūti izvairīties cilvēkam, kas varētu sadomāt lasīt šo Rona Adnera grāmatu). Iespējams, es gluži vienkārši nepietiekami labi atbilstu šīs grāmatas mērķauditorijai - ja es būtu 1.-2.kursa students, droši vien man tā izraisītu lielāku sajūsmu.