Kazhes pierakstu burtnīca

Bens un Kerolaina ir laulāts pāris no lielpilsētas ir pārcēlies dzīvot uz mazpilsētu, kur dzīve ir mierīga. Viņu dzīve ir pārticības un saticības pilna. Viņa ir bērnu ārste slimnīcā. Viņš - tēlnieks. Viņiem ir divi bērni - septiņpadsmitgadīgais Džeikobs un 14 gadīgā Judīte.
Viss viņu dzīvē mainās, kad slimnīcā tiek nogādāta nogalināta meitene no Džeikoba klases. Izrādās, ka viņai ir bijušas attiecības ar Džeikobu un viņš visticamākais ir slepkava, kurš tagad ir pazudis. Grāmatā faktiski neparādās šaubas par to, vai Džeikobs ir vainīgs, jo grāmata ir drīzāk par to, ka ikviens slepkava ir kādam bērns, tāpat kā ikviens slepkavas upuris. Un vecāki katrs mēģina šo jautājumu risināt pa savam. Bens slēpj nozieguma pēdas cerībā, ka tas palīdzēs viņa dēlam izvairīties no taisnīgā soda, kamēr Kerolaina īsti nezina, ko darīt. Vēl visur ir iesaistīta Judīte, kura visu savu bērnību ir pavadījusi, apbrīnojot vecāko brāli, bet tagad īsti par ko viņu apbrīnot vairs nav. Grāmata ir tāds ļoti īpatnējs trilleris, kurā nav īsti spriedzes par to, kas notiks tālāk, bet ļoti veiksmīgi tiek attēlotas varoņu emocijas un viņu pārdzīvojumi, ārpus iekavām paliekot vien Džeikobam, jo jautājums šeit ir par to, kā slepkavas tuvinieki sadzīvo ar viņa nodarījumu, nevis kā viņš pats ar to sadzīvo.
Nezinu, cik ļoti šī grāmata man šobrīd bija noderīga kā lasāmviela, visticamāk - ne visai, bet lasīt bija pietiekami interesanti un tās lasīšanas procesā vismaz uz laiku varēju nedomāt par tiem jautājumiem, par kuriem nedomāt ir grūti un par ko noteikti nevajadzētu rakstīt.
Tagad nobeigumā vajadzētu atkal novirzīties no tēmas, lai nebūtu iespējams saprast, ko es ar šo domāju, lai tas viss izskatītos pēc kriptogrāfiskas mīklas, kuras tur patiesībā nemaz nav, jo viss ir skaidrāks par skaidru, gluži tāpat kā šajā grāmatā. Ja nu kas - es droši vien esmu Kerolaina un nevis Bens, un pilnīgi noteikti es neesmu Džeikobs.