Ja iepriekšējā rindkopa tev šķita sviestaina, vari man ticēt - grāmata ir vēl absurdāka nekā mans ieskats tajā. Vienlaikus - es it nemaz par to nesūdzos, jo lidojumā uz Budapeštu man arī neprasījās pēc kaut kā nopietnāka un vērtīgāka. Jā, šis ir komiski absurds detektīvstāsts, kura galvenais varonis - normāls ateists - tiek ievilkts stipri maģiskā pasaulē, kura turklāt sastāv no dažādām sazvērestībām un šaubīgām padarīšanām un kurā meklēt baigo loģiku notikumos un tēlos nav vērts. Tas nekas, ka viņš ir detektīvs, kurš risina šo noziegumu, jo interpretēt šo kā normālu detektīvromānu noteikti nav vērts. Laikam amizantākais, kas manā izpratnē ir šajā pasaulē novērojams - kamēr Ziemassvētku vecītis, kas lido ziemeļbriežu vilktās kamanās un Lieldienu zaķis šajā pasaulē ir pilnīgi reāli tēli (par kuriem gan, protams, cilvēki neko nenojauš), bet nekādi reliģiskie Ziemassvētku atribūti šajā stāstā vispār neparādās un neviens, šķiet, pat par tādu eksistenci nav informēts. (līdzīgi kā to mūsdienās lielā mērā arī attēlo reklāmas un mārketinga pasaule)
Vai šī grāmata ir kaut cik vērtīga un vai es to kādam ieteiktu lasīt? Nē, nudien nē. Tā ir tipiska vieglā lasāmviela, ko ar likumu vajadzētu aizdot izdot cietajos vākos (lasīju Kindle, līdz ar to par reālo izdevumu neko nezinu), bet apstākļos, kad tev ir gaidāmas dažas stundas nīkšanas apstākļos, kur nopietna koncentrēšanās nav iespējama, varu atzīt to par pilnīgi adekvātu lasāmvielu.
Jāatzīst, ka man nav skaidrs, kas īsti ir šīs grāmatas autors - gan atbilstoši sižetam, gan uzrakstam uz vāka, tas ir Ziemassvētku vecīša palīgs Knehts Ruprehts, bet diez vai šādiem uzrakstiem vajadzētu ticēt. Man pat nav 100% pārliecības, vai vācu valoda šai grāmatai ir oriģinālvaloda vai arī tas ir tulkojums. Un droši vien šī ir no tām mīklām, kuru atklāšana nav tā vērta.