Molloy
book — Ireland — 1951

7.5
Ja tu esi lasījis vienu Semjuela Beketa grāmatu, tu vari teikt, ka esi lasījis tās visas. Vai vismaz - vairāk kā vienu. Absurda teātra viens no tēviem noteikti neizcēlās ar sevišķām stila variācijām savā daiļradē, līdz ar to nav pārsteigums, ka "Molojs" visai labi sasaucas gan ar "Mērfiju", gan Godo, gan to lugu, kuras varoņi atrodas mucās (neatceros nosaukumu).
Molojs ir nenosakāmi vecs vīrs, kurš guļ savas, iespējams, mirušās mātes gultā un pieraksta to, kā viņš tur ir nonācis. Vai arī ne gluži, kā viņš tur ir nonācis, bet kaut ko, kas ar viņu vai nu ir vai nav atgadījies. Savukārt grāmatas otrajā daļā mēs iepazīstam detektīvu Moranu, kuram dots uzdevums atrast Moloju, kas viņam gluži izcili neizdodas. Ir nopietnas aizdomas, ka abi varoņi patiesībā ir viens un tas pats, tikai dažādās prāta aptumšošanās stadijās. Molojs ir fiziski izcili nīkulīgs vīrs, kuram kaiš teju viss iespējamais, viņš ir klibs uz abām kājām, viņa iekšējie orgāni tikai daļēji ar viņu sadarbojas un kule viņam karājas ceļgalu līmenī (jā, šāda detaļa šajā grāmatā parādās, tāpat kā visai savdabīgs Moloja seksuālās dzīves atstāstījums). Morans tikām pamazām kļūst klibs uz vienu kāju un apgādājas ar kruķiem (tieši šādā kondīcijā sākotnēji ir Molojs). Toties Moranam ir dēls, pret kuru viņš izturās īpaši nesaudzīgi un līdz ar to Morans ir izteikts kretīns, kamēr Molojs - fig viņu zina, lai gan arī nekāda medusmaize viņš nav. Šīzīgi, pa daļai interesanti, pa daļai - jau lasīts citur.
Lūk, viena šīs grāmatas epizode ar Molloju un akmeņiem, kurus viņš sūkāja:
2014-01-26
comments powered by Disqus