Varavīksnes galā
Satelīti diezgan sen nebija priecējuši klausītājus ar jauniem albumiem - kopš pirms pieciem gadiem aizgāja "Pagrīdē". Vai var teikt, ka nule Jānis Žilde un ko no pagrīdes ir atgriezušies un gatavi cīnīties ar "Donu" un "Carnival Youth" popmūzikas lauciņā? Varbūt arī tā, vismaz pēc andergraunda viņu jaunākais veikums galīgi neizklausās.
Salīdzinoši ar iepriekšējiem "Satellites LV" albumiem, laikam var teikt, ka šis daudz vairāk izklausās pēc astoņdesmito gadu Jumpravas (kas pats par sevi nav ne pluss, ne mīnuss), ko īpaši pastiprina gaužām elektroniskais bungu skanējums (tur arī esot samplēti Jumpravas ieraksti), tāpat salīdzinoši ar "tradicionālu Žildi" drusku sakarīgāki šķiet dziesmu teksti.
Kad Žilde dzied, ka "Bukovskis zinātu, ko iesākt" prātā ataust tas, ka "Šlāpins ir tas, kas viņš ir tagad", lai gan, protams, Satelīti nav sākuši izklausīties pēc Mantas. Būtībā jau, kā allaž, Satelīti izklausās pēc Satelītiem - manuprāt, Žilde ir viens no visnesajaucamākajiem pašmāju mūziķiem - gan dziedāšanas manieres dēļ viņu ir neiespējami sajaukt ar kādu citu, gan arī dziesmu ziņā būtu pārdroši teikt, ka viņš aizraujas ar negaidītām pārmaiņām. Vai pareizāk - lai arī laika gaitā Satelīti, protams, mainās, viņu pārmaiņas ir ļoti izteikti gradālas - viena ieraksta ietvaros viņi sevišķi nemīl variēt, un tā šis ieraksts galvenokārt atmiņā man paliks ar pompozām bungām, akustisku ģitāru un pāris pārgarām kompozīcijām. Lipīgākie meldiņi šajā ierakstā man šķiet sastopami dziesmās "Bukovskis" un "Potenciāls".
Satelīti labi dara to, ko viņi dara - īsti nav ko pārmest, taču teikt, ka viņiem manā sirdī būtu īpaša vieta, noteikti nevaru - cienu, be ne mīlu. Un tā arī ar "Varavīksnes galā".
Salīdzinoši ar iepriekšējiem "Satellites LV" albumiem, laikam var teikt, ka šis daudz vairāk izklausās pēc astoņdesmito gadu Jumpravas (kas pats par sevi nav ne pluss, ne mīnuss), ko īpaši pastiprina gaužām elektroniskais bungu skanējums (tur arī esot samplēti Jumpravas ieraksti), tāpat salīdzinoši ar "tradicionālu Žildi" drusku sakarīgāki šķiet dziesmu teksti.
Kad Žilde dzied, ka "Bukovskis zinātu, ko iesākt" prātā ataust tas, ka "Šlāpins ir tas, kas viņš ir tagad", lai gan, protams, Satelīti nav sākuši izklausīties pēc Mantas. Būtībā jau, kā allaž, Satelīti izklausās pēc Satelītiem - manuprāt, Žilde ir viens no visnesajaucamākajiem pašmāju mūziķiem - gan dziedāšanas manieres dēļ viņu ir neiespējami sajaukt ar kādu citu, gan arī dziesmu ziņā būtu pārdroši teikt, ka viņš aizraujas ar negaidītām pārmaiņām. Vai pareizāk - lai arī laika gaitā Satelīti, protams, mainās, viņu pārmaiņas ir ļoti izteikti gradālas - viena ieraksta ietvaros viņi sevišķi nemīl variēt, un tā šis ieraksts galvenokārt atmiņā man paliks ar pompozām bungām, akustisku ģitāru un pāris pārgarām kompozīcijām. Lipīgākie meldiņi šajā ierakstā man šķiet sastopami dziesmās "Bukovskis" un "Potenciāls".
Satelīti labi dara to, ko viņi dara - īsti nav ko pārmest, taču teikt, ka viņiem manā sirdī būtu īpaša vieta, noteikti nevaru - cienu, be ne mīlu. Un tā arī ar "Varavīksnes galā".
2017-12-20
comments powered by Disqus