Koncerts Nacionālajā bibliotēkā
Uz Sniedzes Prauliņas jaunākā ieraksta "Inkrustācija" prezentāciju es tāpat biju plānojis doties, taču tas apstāklis, ka Uldis Rudaks šo ierakstu iekļāva "Zibens pa dibenu" nozīmīgāko pašmāju ierakstu sarakstā vēl pirms tā oficiālās nākšanas klajā, atcēla pēdējās šaubas (līdz ar to, atvaino "Suņa stunda" - tevi šai vakarā redzēt nesanāca). Papildu stimulu deva ieraksta prezentācijas vieta - Nacionālās bibliotēkas foajē.
Kamēr albumu māksliniece ierakstīja teju vai patstāvīgi (vien atsevišķās kompozīcijās kāds piespēlē), dzīvā izpildījuma vajadzībām bija izveidots itin pamatīgs sastāvs, kurā līdzās prognozējamajām vērtībām (Edgars Šubrovskis, Raitis Viļumovs - mūziķi no S.Prauliņai itin pazīstamā ansambļa "Manta") bija arī Edgars Tomševics, Matīss Akuraters, Alise Zīriņa, vēl divas jaunkundzes, kuru vārdi neparādās prezentācijas anotācijā un vēl arī koris Mūza, kas piedalījies arī ieraksta tapšanā. Pēcpusdienas (par vakaru to laikam gan nenosauksi) gaisotne bija svinīga, bet ne pārmērīgi un izpildījums - kvalitatīvs. Jā, nenoliegšu, ka kaut kādā mērā mani mulsina visa šī pasākuma vēriens un ambiciozums - "Inkrustācija" tiek pasniegta kā drusku vairāk nekā vienkārši albums, tam līdzi nāk arī buklets ar visai dīvainu stāstu par kosmosu, ierakstā izmantoti NASA iegūti kosmosa skaņu fragmenti, prezentācijā starp dziesmām (divreiz) epizodes no bukleta lasīja priekšā ne īsti kosmonauta, ne īsti citplanētieša tērpā ģērbies dzejnieks Toms Treibergs, plus vēl bija ļoti mīklainas citplanētu dejotājas, kas dažas reizes ar nāca uz skatuves. Grūti saprast, cik ļoti tas viss jāuztver nopietni (un tā ir viena lieta, no kā es mūzikā baidos - pārmērīga nopietnība un pārmērīgs pretenciozums, kas robežojas ar pašparodiju), bet tā īsti tas laikam man netraucēja - uz koncertu es devos, lai baudītu dziesmas, nevis lai ar kritisku aci vērtētu Sniedzes Prauliņas kosmozofiju.
Un kas attiecas uz dziesmām, tur viss bija lieliski. Tagad, kad esmu dzirdējis tās arī ierakstā (dabiski, ka bez iegādāta diska šāda pasākuma apmeklējums man nevarētu beigties), varu teikt, ka ar dzīvās skaņas aranžējumu māksliniece bija tikusi galā lieliski - viss bija vietā, ne par daudz, ne par maz (ok, pirmajā skaņdarbā bija drusku par zemu noregulēts vokāls, bet tas ar tika pielabots), visvairāk laikam mani fascinēja Sniedzes un otras vokālistes sadziedāšanās, variējot albumā dzirdamo Sniedze + Sniedze risinājumu. Šī nav gluži tāda mūzika, kādu es klausos ikdienā (lai gan šobrīd man vairs pašam nav īsti pārliecības, kādu tad īsti mūziku es klausos ikdienā), bet šī bija īstā mūzika šai vietā un šai laikā. Ja atceros iepriekšējo apmeklēto albuma prezentāciju (Stūrī zēvele KKc), tad jāsaka - "Inkrustācija" pilnīgi noteikti tika prezentēta tur un tad, kad to vajadzēja. Ieraksts skanēja tā, kā tam vajadzētu, vide iespaidu tikai pastiprināja un arī publika bija tāda, kādai šajā koncertā bija jābūt. Un, lai arī šeit ne tikai uz skatuves bija manāms Šubrovskis, bet arī izskanēja viena dziesma ar viņa vārdiem ("Izoletta" - dzirdēta arī Š. un Sniedzes duetā) un viena dziesma no viņa grupas repertuāra ("Nāve jūras malā"), šī nebūs tā reize, kad es teiktu: "tas viss pārāk izklausās pēc Šubrovska". Ne nieka tas neizklausās pēc Šubrovska! Sniedze Prauliņa ir patstāvīga mūziķe, kurai ir gan brīnišķīga balss (gan ierakstā, gan dzīvajā izpildījumā), gan neapšaubāmas dotības ar instrumentiem (ne tiem, kas grupa).
Kamēr albumu māksliniece ierakstīja teju vai patstāvīgi (vien atsevišķās kompozīcijās kāds piespēlē), dzīvā izpildījuma vajadzībām bija izveidots itin pamatīgs sastāvs, kurā līdzās prognozējamajām vērtībām (Edgars Šubrovskis, Raitis Viļumovs - mūziķi no S.Prauliņai itin pazīstamā ansambļa "Manta") bija arī Edgars Tomševics, Matīss Akuraters, Alise Zīriņa, vēl divas jaunkundzes, kuru vārdi neparādās prezentācijas anotācijā un vēl arī koris Mūza, kas piedalījies arī ieraksta tapšanā. Pēcpusdienas (par vakaru to laikam gan nenosauksi) gaisotne bija svinīga, bet ne pārmērīgi un izpildījums - kvalitatīvs. Jā, nenoliegšu, ka kaut kādā mērā mani mulsina visa šī pasākuma vēriens un ambiciozums - "Inkrustācija" tiek pasniegta kā drusku vairāk nekā vienkārši albums, tam līdzi nāk arī buklets ar visai dīvainu stāstu par kosmosu, ierakstā izmantoti NASA iegūti kosmosa skaņu fragmenti, prezentācijā starp dziesmām (divreiz) epizodes no bukleta lasīja priekšā ne īsti kosmonauta, ne īsti citplanētieša tērpā ģērbies dzejnieks Toms Treibergs, plus vēl bija ļoti mīklainas citplanētu dejotājas, kas dažas reizes ar nāca uz skatuves. Grūti saprast, cik ļoti tas viss jāuztver nopietni (un tā ir viena lieta, no kā es mūzikā baidos - pārmērīga nopietnība un pārmērīgs pretenciozums, kas robežojas ar pašparodiju), bet tā īsti tas laikam man netraucēja - uz koncertu es devos, lai baudītu dziesmas, nevis lai ar kritisku aci vērtētu Sniedzes Prauliņas kosmozofiju.
Un kas attiecas uz dziesmām, tur viss bija lieliski. Tagad, kad esmu dzirdējis tās arī ierakstā (dabiski, ka bez iegādāta diska šāda pasākuma apmeklējums man nevarētu beigties), varu teikt, ka ar dzīvās skaņas aranžējumu māksliniece bija tikusi galā lieliski - viss bija vietā, ne par daudz, ne par maz (ok, pirmajā skaņdarbā bija drusku par zemu noregulēts vokāls, bet tas ar tika pielabots), visvairāk laikam mani fascinēja Sniedzes un otras vokālistes sadziedāšanās, variējot albumā dzirdamo Sniedze + Sniedze risinājumu. Šī nav gluži tāda mūzika, kādu es klausos ikdienā (lai gan šobrīd man vairs pašam nav īsti pārliecības, kādu tad īsti mūziku es klausos ikdienā), bet šī bija īstā mūzika šai vietā un šai laikā. Ja atceros iepriekšējo apmeklēto albuma prezentāciju (Stūrī zēvele KKc), tad jāsaka - "Inkrustācija" pilnīgi noteikti tika prezentēta tur un tad, kad to vajadzēja. Ieraksts skanēja tā, kā tam vajadzētu, vide iespaidu tikai pastiprināja un arī publika bija tāda, kādai šajā koncertā bija jābūt. Un, lai arī šeit ne tikai uz skatuves bija manāms Šubrovskis, bet arī izskanēja viena dziesma ar viņa vārdiem ("Izoletta" - dzirdēta arī Š. un Sniedzes duetā) un viena dziesma no viņa grupas repertuāra ("Nāve jūras malā"), šī nebūs tā reize, kad es teiktu: "tas viss pārāk izklausās pēc Šubrovska". Ne nieka tas neizklausās pēc Šubrovska! Sniedze Prauliņa ir patstāvīga mūziķe, kurai ir gan brīnišķīga balss (gan ierakstā, gan dzīvajā izpildījumā), gan neapšaubāmas dotības ar instrumentiem (ne tiem, kas grupa).
2017-04-08
comments powered by Disqus