Lai arī primāri Sovvaļnīks, protams, identificējas ar smagu un skarbu mūziku, lipīgākais skaņdarbs šajā ierakstā patiesībā visvairāk izklausās nevis pēc "Judas Priest", bet gan pēc krievu grupas "Bi-2" - "Kalado" ar tās ļoti nesteidzīgo tempu un lirisko atmosfēru man liek domāt par šo kolektīvu un pat drīzāk tā vismaigākajām izpausmēm. Līdzās tai citas dziesmas, kā šķiet, man neviena nekādas īpašas emocijas nav izraisījušas - šādu mūziku es tikpat labi varu gan klausīties, gan neklausīties, skan šis ieraksts gana profesionāli, uz nerviem nekrīt, pateicoties manai nespējai uztvert latgaļu valodu audio formātā, arī par dziesmu tekstiem sūdzēties nav pamata, ieraksts diezgan labi balansē starp metālisko pusi un lirisko pusi - atsevišķas kompozīcijas te ir tīri metāls, citas - tīri tautas mūzika, pārējās - kaut kur pa vidu. Principā var teikt, ka līdzīgi kā Borowa sakausēja latgaļu tautas mūziku ar hiphopu, tā Sovvaļnīks tai pieķēdē klāt metālu un patiesībā - ar itin atzīstamiem rezultātiem. Nav gluži tā, ka šāda mūzika būtu sevišķi manā gaumē, bet mani priecē tādas pastāvēšana.