Sporta ziņas pirms 90 gadiem: 1930.gada 31.marts
2020-03-31
Latvijā atklāta futbola sezona, Olimpija aizvada divas spēles. Spēlēs pret pasaules čempioniem galda tenisā, Latvijas sportistiem viena uzvara.
Latvijas sargs
Riga Wanderers - Olimpija 2:0 (2:0). Mūsu meistarvienības pirmo debiju Rīgā RFK-Olimpija-RV trīscīņā nevar saukt par izdevīgu. Sacīksti pret Rīgas Vandereru tā absolvēja, it kā negribot un tālu nesniedza to pilnvērtīgo futbolu, ar kādu parasti saistās viņas vārds. Acīmredzot vainīgs agrais pavasaris un tie rezerves spēlētāji, kas atvietoja Lazdiņu, Tīlu, Matjušenoku un Būmeistaru. Stipri nedrošs savā vietā bija vārtsarga Lazdiņa vietnieks Treilībs, vāji labais pussargs Cimmers un kreisais ārējais uzbrucējs Blūzmanis. Visumā olimpiešu aizsardzība nestrādāja slikti, ko nevar teikt par uzbrucējiem, kuri pat no neliela attāluma nespēja ievadīt bumbu Jurgena sargātajos vārtos. Vandereru vīri bija pie lietas ar sirdi un dvēseli: uzmanīgs bija savā vietā Jurgens, ātri un droši strādāja aizsargi Kundrāts un Sīmanis, nenogurstoši savu uzdevumu veica pussargu trio Šteinbergs, Stančiks, Novickis, bet uzbrukums Ābrams, Vītols, Andrejevs, V.Plade, Veinbergs dažbrīd spīdēja ar izveicīgām un racionālām kombinācijām. Visumā Vanderera uzvara bija pelnīta. Vārtus ieguva pirmā puslaika 14.minūtē Veinbergs un 42. - Vītols. Ar lielu interesi sagaidāma nākošo svētdien RFK - Vanderera sacīkste.
Libausche Zeitung
Pagājušajā svētdienā Olimpijas laukumā notika Liepājas futbola sezonas atklāšana, aizvadot draudzības sacīksti starp Liepājas ASK un Liepājas Olimpijas jauktu komandu, laukuma saimniekiem uzvarot ar 5:3 (2:2). Dabiski, ka tā nebija ne tehniski, ne taktiski augstvērtīga spēle. Ziemas pārtraukums un treniņu trūkums vēl bija jūtami. Bet vismaz "zilie" parādīja, ka viņiem aug labas rezerves. Komandas sastāvu veidoja B klases spēlētāji un divi vai 3 A klases komandas pārstāvji un teorētiski tai vajadzētu klāties grūti pret fiziski spēcīgajiem armijniekiem. Bet viņi uzvarēja, un uzvarēja pārliecinoši. Pirmais puslaiks noslēdzās neizšķirti ar mainīgām sekmēm un dažiem nejaušiem vārtu guviem, līdz ar to viss ižšķīrās otrajā puslaikā. Un te Olimpijas komanda saņēmās organizētākai un atbrīvotākai spēlei, pārvirzīja spēli uz armijnieku vārtu pusi un, pateicoties spēcīgai uzvaras gribai, guva rezultātu, kas raisa cieņu. Ļoti labi viņu rindās uzstājās Holmanis, Kiršfelds, Krūms, Ķikuts. Arī Bendorfs 2. vārtos bija uzdevumu augstumos. Tikmēr Balceram armijnieku vārtos izteikti neveicās - vienreiz viņš ielaida bumbu starp kājām, citu reizi tā neveiksmīgi atsitās no vārtu staba, trešos Kiršfelds guva, kad Balcers gulēja uz zemes. Arī stūra sitieni apliecināja Olimpijas pārsvaru - tur tā bija pārākumā ar 12:2. Tiesnesis Grundmanis (ASK) centās spēli vadīt bezpartejiski, bet viņš šķiet šai lomai pārāk tuvredzīgs.
Pasaules meistaru uzstāšanās Rīgā. Pirmo reizi Rīgā un vispār Latvijā ieradušies īsti pasaules čempioni. Runa ir par ungāriem, pasaules meistariem pingpongā. Zināms, ka viņi pasaules čempionātā visas valstis, neskaitot Vāciju, pārspēja ar 5:0 un cīņā par pasaules čempionu titulu ieņēma pirmās 6 vietas. Komandā, kura ieradusies Rīgā, ietilpst Barna (1930.gada pasaules čempions), Zabadošs (2. vieta pasaules rangā) un Mehlovics (1929.gada pasaules čempions). Svētdien notika valsts sacīkste Latvija - Ungārija, kas noslēdzās ar Ungārijas uzvaru 5-1. Visās spēlēs ungāri, kuri patiesībā ir ebreju tautības, pārsvarā pār Latvijas spēlētājiem. Mazāk runa ir par pārākumu tehnikā, bet vairāk - taktikā un pārliecībā par saviem spēkiem. Vienīgo punktu Latvijai guva Finbergs, Latvijas čempions, spēlē pret Mehlovicu. Rezultāts bija 21:14, 14:21, 21:15. Finbergam, kas acīmredzami ir klasi pārāks pār citiem Latvijas spēlētājiem, izdevās aizvadīt arī trīs setu spēli pret pasaules čempionu Barnu, piekāpjoties vien smagā cīņā ar 22:24, 24:22, 17:21. Šī cīņa bija vakara nagla. Markus Finbergs bija ne tikai daudzkārtējs Latvijas meistars galda tenisā, bet arī 1932.gada Latvijas meistars futbolā, trīsdesmito gadu otrajā pusē viņš izceļoja uz Palestīnu, vēl piecdesmitajos gados viņš pārstāvēja Izraēlu pasaules čempionātā galda tenisā. Kas attiecas uz ungāru spēlētājiem: Mehlovics patiesībā bija 1928., nevis 1929.gada Pasaules čempions, kamēr Zabadošs bija daudzkārtējs Pasaules čempions dubultspēlēs, lielākoties spēlējot pārī ar Viktoru Barnu. Barna vēl pēc 2.Pasaules kara turpināja spēlēt galda tenisu pasaules čempionātos, pārstāvot Angliju.