Taņas dzimšanas diena WEB
Tas noteikti bija laika jautājums - kad parādīsies pirmās teātra izrādes ārkārtas stāvokļa apstākļos, kuras notiks nestandarta veidā. Nez kādēļ es biju domājis, ka pirmie pie kāda digitāla risinājuma nonāks kvadrifronieši, tomēr par "mājas teātra" pirmatklājējiem kļūst Ģertrūdes ielas teātris, kurš savu populāro izrādi "Taņas dzimšanas diena" ir transformējis lietošanai "Zoom" apstākļos. Mēs bijām uz izrādes "ģenerālmēģinājumu", līdz ar to pilnīgi iespējams, ka "īstie skatītāji" redzēs šo materiālu kādu tiesu pārveidotā veidā, jo pēc izrādes beigām nekas nebeidzās, risinoties debatēm starp aktieriem un skatītājiem par šī risinājuma plusiem un mīnusies un nevar izslēgt, ka kaut kādos ieteikumos teātra pārstāvji ieklausīsies un šo to pārveidos. Līdz ar to brīdinu, ka mana atsauksme ir par to stāvokli, kādā Taņas Web dzimšanas diena bija 2020.gada 31.martā.
Vērts pieminēt, ka es neesmu redzējis izrādi tās sākotnējā variantā, līdz ar to nevaru vērtēt to, kādi ir tās ieguvumi un zaudējumi, pārejot uz šādu variantu. Un noteikti ir vērts piebilst, ka man nav pieredzes tādās "Taņas dzimšanas dienās", kuras pāriet pastāvīgā kašķī par politiku un krievi-latvieši tēmu. Līdz ar to no spējas identificēties ar saturu viedokļa man online risinājums droši vien sanāk personīgi uzrunājošāks, jo, pirmkārt, šobrīd vispār lielākā daļa sabiedriskās dzīves arī man risinās caur Zoom, Whatsapp un Skype, bet otrkārt, Interneta komunikācija pati par sevi ir tas tipiskākais veids, kā ātri izcelt ārā cilvēku negatīvās īpašības un vilkt uz kašķi, jo, kā tas arī tiek atkārtots izrādē, pa purnu jau tev neviens caur Internetu neiedos, tāpēc tev ir visas iespējas Internetā būt nevis labākajai tevis versijai, bet sliktākajai.
Izrādes sižets ir sekojošs (šajā variācijā): katru gadu ģimene, kura izteikti ir saucama par jauktu, devītajā maijā sanāk kopā uz Taņas dzimšanas dienu (šie svētki viņai sanāk kopīgi ar Vimbu), taču šogad, protams, fiziski sanākt kopā nav iespējams, līdz ar to izpaliek rasols pēc ģeda receptes, turklāt viens no svinību dalībniekiem ir palicis Anglijā, bet otrs - Briselē, kas īpaši pastiprina viņu iespējas kritizēt vienam otru un viņu nacionālās pozīcijas. Anotācijās esmu lasījis, ka atšķirīgās pozīcijas, ko viņi pārstāv, ir nacionālisms vs liberālisms, bet gluži tā (vismaz šajā variantā), manuprāt, tas nav, jo manā skatījumā liberāls (šī vārda tradicionālā, nevis kaut kādā kropļotā mūsdienu nozīmē) ir trešais čalis - Artūrs ar ģitāru, kurš nav tik strikti ierobežots ideoloģiskajās dogmās kā viņa divi brālēni Mārtiņš un Jānis. Un tam visam pa vidu ir Taņa, kura tikai vēlas, lai viņai būtu normālas dzimšanas dienas svinības, bet pārītis klasisky "party poopers" viņai šādu iespēju liedz.
Risinājums ar Zoom ļauj itin labi izrādē iesaistīties skatītājiem (kuri tika iesaistīti arī klātienes izrādē, cik esmu informēts), reizēm, pat pārtraucot aktierus (ar to gan neviens pārmērīgi neaizrāvās). Jo vairāk cilvēks pieredzējis Zoom lietošanā, jo droši vien viņš ērtāk un dabiskāk jūtas šajā vidē (kā es, piemēram), un jāatzīst, ka šī programmatūra visai labi tiek galā ar zvaniem, kuros piedalās daudz cilvēku un pat mans visai nožēlojamais Interneta pieslēgums gana labi tika ar šo pasākumu galā. Kur varētu būt problēma pieredzes ziņā (par to arī izteicās daži skatītāji) - tās ir divas stundas skatīšanās portatīvā (vai vēl trakāk - telefona) ekrānā. Mūsu gadījumā šajā ziņā situācija bija diezgan optimāla, jo biju pieslēdzis projektoru, līdz ar to attēls bija gana liels un sēdēšanas apstākļi gana ērti. Skatīties bija interesanti, turklāt pateicoties aktieru aktīvi veiktai skatītāju iesaistīšanai izrādes sākumā (un tam, kas sevišķi nebiju painteresējies par to, cik tajā ir reālo aktieru) kādu laiku es pat īsti nesapratu, kuri no visiem ir parasti un kuri - profesionāli. Izrāde, kuru rādīt digitālā veidā, izvēlēta labi, saturs, protams, piekoriģēts aktuālajiem pašizolācijas apstākļiem, garlaicīgi man noteikti nebija. Ticu, ka ar laiku šādi tādi negludumi tiks piekoriģēti, paceļot vēl par pāris grādiem augstākā līmenī dinamiku.
Īsumā - rekomendēju šo izrādi noskatīties! Protams, ņem vērā, ka tas nav tradicionāls teātris un daļēji tas līdzinās vienkāršam konferences zvanam, bet tajos apstākļos, kuros mēs esam nonākuši, tā ir ļoti iederīga izrāde.
Vērts pieminēt, ka es neesmu redzējis izrādi tās sākotnējā variantā, līdz ar to nevaru vērtēt to, kādi ir tās ieguvumi un zaudējumi, pārejot uz šādu variantu. Un noteikti ir vērts piebilst, ka man nav pieredzes tādās "Taņas dzimšanas dienās", kuras pāriet pastāvīgā kašķī par politiku un krievi-latvieši tēmu. Līdz ar to no spējas identificēties ar saturu viedokļa man online risinājums droši vien sanāk personīgi uzrunājošāks, jo, pirmkārt, šobrīd vispār lielākā daļa sabiedriskās dzīves arī man risinās caur Zoom, Whatsapp un Skype, bet otrkārt, Interneta komunikācija pati par sevi ir tas tipiskākais veids, kā ātri izcelt ārā cilvēku negatīvās īpašības un vilkt uz kašķi, jo, kā tas arī tiek atkārtots izrādē, pa purnu jau tev neviens caur Internetu neiedos, tāpēc tev ir visas iespējas Internetā būt nevis labākajai tevis versijai, bet sliktākajai.
Izrādes sižets ir sekojošs (šajā variācijā): katru gadu ģimene, kura izteikti ir saucama par jauktu, devītajā maijā sanāk kopā uz Taņas dzimšanas dienu (šie svētki viņai sanāk kopīgi ar Vimbu), taču šogad, protams, fiziski sanākt kopā nav iespējams, līdz ar to izpaliek rasols pēc ģeda receptes, turklāt viens no svinību dalībniekiem ir palicis Anglijā, bet otrs - Briselē, kas īpaši pastiprina viņu iespējas kritizēt vienam otru un viņu nacionālās pozīcijas. Anotācijās esmu lasījis, ka atšķirīgās pozīcijas, ko viņi pārstāv, ir nacionālisms vs liberālisms, bet gluži tā (vismaz šajā variantā), manuprāt, tas nav, jo manā skatījumā liberāls (šī vārda tradicionālā, nevis kaut kādā kropļotā mūsdienu nozīmē) ir trešais čalis - Artūrs ar ģitāru, kurš nav tik strikti ierobežots ideoloģiskajās dogmās kā viņa divi brālēni Mārtiņš un Jānis. Un tam visam pa vidu ir Taņa, kura tikai vēlas, lai viņai būtu normālas dzimšanas dienas svinības, bet pārītis klasisky "party poopers" viņai šādu iespēju liedz.
Risinājums ar Zoom ļauj itin labi izrādē iesaistīties skatītājiem (kuri tika iesaistīti arī klātienes izrādē, cik esmu informēts), reizēm, pat pārtraucot aktierus (ar to gan neviens pārmērīgi neaizrāvās). Jo vairāk cilvēks pieredzējis Zoom lietošanā, jo droši vien viņš ērtāk un dabiskāk jūtas šajā vidē (kā es, piemēram), un jāatzīst, ka šī programmatūra visai labi tiek galā ar zvaniem, kuros piedalās daudz cilvēku un pat mans visai nožēlojamais Interneta pieslēgums gana labi tika ar šo pasākumu galā. Kur varētu būt problēma pieredzes ziņā (par to arī izteicās daži skatītāji) - tās ir divas stundas skatīšanās portatīvā (vai vēl trakāk - telefona) ekrānā. Mūsu gadījumā šajā ziņā situācija bija diezgan optimāla, jo biju pieslēdzis projektoru, līdz ar to attēls bija gana liels un sēdēšanas apstākļi gana ērti. Skatīties bija interesanti, turklāt pateicoties aktieru aktīvi veiktai skatītāju iesaistīšanai izrādes sākumā (un tam, kas sevišķi nebiju painteresējies par to, cik tajā ir reālo aktieru) kādu laiku es pat īsti nesapratu, kuri no visiem ir parasti un kuri - profesionāli. Izrāde, kuru rādīt digitālā veidā, izvēlēta labi, saturs, protams, piekoriģēts aktuālajiem pašizolācijas apstākļiem, garlaicīgi man noteikti nebija. Ticu, ka ar laiku šādi tādi negludumi tiks piekoriģēti, paceļot vēl par pāris grādiem augstākā līmenī dinamiku.
Īsumā - rekomendēju šo izrādi noskatīties! Protams, ņem vērā, ka tas nav tradicionāls teātris un daļēji tas līdzinās vienkāršam konferences zvanam, bet tajos apstākļos, kuros mēs esam nonākuši, tā ir ļoti iederīga izrāde.
2020-03-31
comments powered by Disqus