Šī grupa ir kaut kādā mērā radniecīga "Gaujartam", jo Maija Ušča basu spēlē kā vienā, tā otrā ansamblī. Un arī mūzikā kaut kāda līdzība starp šiem ansambļiem pastāv, turklāt arī "Zēvelei" visai daudz ir dziesmu ar dzejnieku tekstiem. Un arī ar kādu senāku grupu līdzība ir - līdzīgi kā savulaik "Hospitāļu iela", arī "Stūrī zēvele" ir ansamblis, kurā meiteņu ir vairāk kā puišu, un pat lomas pa dzimumiem sadalītas gandrīz identiski. Tam gan, protams, nav īpašas saistības ar vakardienas koncertu. Būtu pārspīlējums apgalvot, ka Teātra bārs bija pārpildīts. Faktiski - tur bija ļoti maz tautas. Pazīstamas sejas gan, protams, bija, jo Latvijā kaut cik jebkādos veidos aktīvu cilvēku ir tik maz, ka viņi allaž visur pārklājas. "Zēveli" līdz šim vēl dzīvajā nebiju redzējis, līdz ar to neko daudz no koncerta negaidīju. Kas vienmēr ir labi - jo tādās situācijās tevi drīzāk gaida pozitīvs pārsteigums un nevis vilšanās. Un šoreiz bija tieši tā - koncerts bija jauks, vienkāršs un sirsnīgs. Šī nav tāda grupa, par kuru varētu sevi iedomāties nopietni fanojam, tās spēlētā mūzika ir vienkārši patīkakama, ne īpaši vairāk, ar ko patiesībā arī ir gana. Īpaši dzīvajā patika dziesma "Indi jāņi", kas ierakstā šķita pavisam neizteiksmīga. Varbūt arī man vajadzētu tagad palūgt kaviāru?
Reku arī vēl viena grupas dziesma - "Maskava - Gailīši" vēl tolaik simtupirmā radio studijā:
Koncerts bija viegls un patīkams, labi pavadīts vakars, kas allaž ir iepriecinoši, nebija velts vēl viens brauciens uz centru.