Iespējams, ka nejaušība un veiksme nav vienīgie faktori, kas ietekmē to, kālab viena grupa kļūst populāra, bet otra - nē. Un "Suburban Legends" izklausās pēc tādas grupas, kura varētu uzstāties manā dzimšanas dienas ballītē (ja es pēkšņi sajuktu prātā uz izdomātu savu 30.jubileju atzīmēt ŠĀDI), bet kura nekādi nekvalificējas par patstāvīgu vērtību. Proti, šī varētu būt tāda grupa, kuras albumi galvenokārt interesē grupas dalībnieku draugus un radus, bet ne vairāk. Nav arī pārsteidzoši, ka šis ansamblis, cik saprotu, visai bieži uzstājas Disnejlendā - viņu kvalitāte ir pietiekama, lai viņus varētu dzīvajā klausīties, bet ne tāda, lai gribētos arī mājās pārnest kādas viņu dziesmas.
Protams, varbūt šis konkrētais ieraksts nekādi neatspoguļo grupas labākās īpašības, bet tāds, lūk, iespaids man ir radies. Iespējams, man nepatīk tas, ka viņu mūzika patiesībā tikai minimāli ir saistīta ar ska - atmosfēra te ir drīzāk koledžu (vai vidusskolu) rokam piederīga, dziesmas nav sevišķi lipīgas, tās nav arī diži smieklīgas. Korporatīvajā ballītē man nebūtu iebildumu pret viņu uzstāšanos - bet ne vairāk. Pat īsti nav nevienas dziesmas, kuru varētu kaut cik izcelt - tās visas ir gaužām vienādas un pelēkas.
Vienai ir video:
Un tas visai labi atspoguļo visa ieraksta atmosfēru. Neveikli, amatieriski. Iespējams, koncertā man viņi šķitīs jauki un dzīvi, varbūt pat foršāki par pašiem "Reel Big Fish", bet mājās šo grupu neklausīšos un pat necentīšos tai dot otru iespēju (jo zinu, ka šis ir viņu oficiāli sakarīgākais albums).