Kazhes pierakstu burtnīca

Tā vien šķiet, ka attiecībā uz filmu gaumi un skatāmā kino izvēli Normis man var veido visai nopietnu konkurenci rādītājā "absurdums". Dokumentālā kino ziņā varētu pat būt, ka viņam piekāpjos.
Ar šo filmu vispār bija interesanti - iepriekš neatminos skatījies dokumentālas filmas, pirms tam nenoskaidrojot kaut vai aptuveni, kas tā ir par filmu, par ko tā ir un kālab tā būtu laba. Bet te - kaut kāda dāņu dokumentālā filma? Labi, skatīsimies. Tā tad nu arī darījām.
Filma ir dīvaina, lai neteiktu vairāk. Tās radītājs Mads Brigers izlemj, ka viņš grib kļūt Āfrikā par diplomātu, lai varētu, izmantojot diplomātisko imunitāti, nodarboties ar dimantu tirdzniecību. Izrādās, ka ir kompānijas, kas nodrošina brīnišķīgu pakalpojumu - vienojas ar kādas Āfrikas valsts atbildīgiem ļaudīm, ka tevi nosūtīs uz citu valsti par konsulu. Šajā gadījumā Brigers kļūst par Libērijas konsulu Centrālāfrikas republikā. Lai viņa biznesam būtu leģitīmā oficiālā puse, viņš it kā izlemj CĀR dibināt sērkociņu rūpnīcu, bet patiesībā viņu interesē dimanti. Vai pareizāk - viņu interesē netīrās spēlītes, jo visu, kas ar viņu tur notiek, viņš filmē ar slēpto kameru. Līdz ar to mēs uzzinām visai daudz gan par pašā CĀR valdošo režīmu (kā Brigers paskaidro filmas sākumā - šo valsti nav pamata dēvēt par "failed state", jo tās vēsturē nav bijis perioda, kurā tā būtu izskatījusies pēc reālas valsts), gan par ārvalstu interesēm tajā (te laikam dominē bijušie tās kolonizatori francūži). Filma ir nesaudzīga un nav brīnums, ka tās dēļ tiesvedību pret Brigeru sāka ne vien Libērijas valdība, bet arī kāds holandiešu diplomātisko dokumentu tirgotājs, kurš šajā filmā parādās visai daudz un ne labākajā gaismā. Bizness āfrikāņu gaumē šeit tiek parādīts visā pilnībā, un pats Brigers ir vienkārši satriecošs personāžs - viņš CĀR uzvedas kā mega stereotipisks balto kolonistu pārstāvis, staigā garstulmu zābakos, smēķē cigaretes ar iemuti vai pīpi, izsaka stulbus un paviršus spriedumus, uzturot autentiska baltā reputāciju. Smieklīgi, bet ne visiem.
Kā jau Normis atzīmēja, filmas galvenā īpatnība ir tajā, ka nav īsti skaidrs - ko Brigers ar to vēlas pateikt un pa brīdim rodas sajūta, ka viņš patiešām reāli grib kļūt bagāts ar melno dimantu tirdzniecību. Dīvaina filma, patiešām dīvaina. Bet laba.