The Big Lebowski
Rakstīt savas pārdomas par The Big Lebowski ir gandrīz neiespējami. Kāpēc tā? Jo es pat nezinu, kā pareizi latviešu valodā būtu jāsauc The Dude jeb filmas galveno varoni. Vecais zēns? Čalis? Kaut kā īsti neskan, kaut vai tāpēc vien, ka latviešu valodā nav artikulu, jo The Dude nav vienkārši Čalis, bet - TAS Čalis. Labi, kā lai arī nebūtu, kaut ko uzrakstīt mēģināšu, ja jau filmu atkārtoti noskatījos, bet iepriekšējā skatīšanās reize bija tik sen, ka pat blogu vēl nerakstīju.
Tātad, stāsts ir gaužām vienkāršs un ikdienišķs. Dzīvo tu mierīgu savu The Dude dzīvi Losandželosā, nevienam sevišķi netraucējot - uzspēlē ar čomiem boulingu, iedzer kādu grādīgo, uzsmēķē kādu zaļo, un nevienam netraucē. Bet te pie tevis dzīvoklī iegāžas divi bandīti, un viens no viņiem vēl ņem un apčurā The Dude paklāju. Un lai arī kopumā viņš ir mierīgs čalis, šis notikums viņu satrauc, jo paklājs bija tas, kas viņaprāt, darīja istabu mājīgu. Bet te kāds nāk un bez jebkādām ceremonijām šo paklāju apčurā (vai piečurā? vai nočurā?). The Dude ņemas noskaidrot situācijas apstākļus, un atklājas, ka bandīti viņu sajaukuši ar uzvārda brāli - bagātnieku Džefriju Lebauski, kura maucīgā sieva palikusi parādā naudu nēistajiem cilvēkiem. Kad The Dude sastop šo sievu, galīgi nešķiet pārsteidzoši, ka viņa kādam varētu būt kaut ko parādā, jo viņa ir vēl maucīgāka, nekā to varētu sagaidīt no sievietes vārdā Bannija.
Un tad sākas lielākā jautrība - Banniju vai nu nolaupa vai nenolaupa ļaundari, bet atlīdzību katrā ziņā pieprasa. Un lai arī tas pirmajā brīdī nešķiet loģiski, Džefrijs "Lielais" Lebauskis pieaicina The Dude par vidutāju, lai iemainītu sievu pret koferi ar miljonu dolāru. Būtu absurdi tagad ņemt un stāstīt, kas tur notiks tālāk un kāpēc tas notiks, kaut vai tāpēc vien, ka šī nav īsti viena no tām filmām, kur ir ļoti svarīgi, kas tieši notiks. Svarīgāk - ar ko, jo filma ir primāri par personāžiem, nevis par viņu stāstiem. Un personāži te ir patiešām īpaši. Līdzās izcilajam dīkdienim The Dude te ir viņa pārinieks boulinga komandā - Vjetnamas kara veterāns Volters, kurš par spīti savai Polijas katoļa izcelsmei ir strikts jūdaisma sekotājs, jo šajā reliģijā bija viņa šķirtā sieva, kuras suni viņš joprojām pieskata, kad rodas šāda nepieciešamība. Volteru diezgan droši var saukt par psihopātu - pie pirmās izdevības viņš jebkuru situāciju pārvērtīs par stāstu par Vjetnamu, zaudēs savaldīšanos, izraus ieroci un savedīs kārtību tādā veidā, kas tikai viņam pašam šķitīs sakarīgs. Tad te vēl ir konceptuālās mākslas darbone, Lielā Lebauska meita (Džuliana Mūra). Pornomākslas aktīvisti. Neadekvāti vācieši. Čalis vārdā Jēzus, kas arī spēlē boulingu, un kura atslēgas frāze ir "Nobody fucks with the Jesus!" Stāsts nav normāls, bet joprojām - 20 gadus pēc filmas tapšanas - sasodīti smieklīgs savā absurdā, kā gan to no brāļiem Koeniem arī varētu sagaidīt. Filma, kas kalpo par mūžīgu kultūrcitātu vācelīti, un kura nenoliedzami ir daudz nozīmīgāka Džefa Bridžesa karjerā nekā tā, kas viņam atnesa Oskaru. Jo - būsim godīgi - The Dude ir tikai viens, kamēr kantrīmūziķu (Crazy Heart) nekad nav bijis pārāk maz.
Tātad, stāsts ir gaužām vienkāršs un ikdienišķs. Dzīvo tu mierīgu savu The Dude dzīvi Losandželosā, nevienam sevišķi netraucējot - uzspēlē ar čomiem boulingu, iedzer kādu grādīgo, uzsmēķē kādu zaļo, un nevienam netraucē. Bet te pie tevis dzīvoklī iegāžas divi bandīti, un viens no viņiem vēl ņem un apčurā The Dude paklāju. Un lai arī kopumā viņš ir mierīgs čalis, šis notikums viņu satrauc, jo paklājs bija tas, kas viņaprāt, darīja istabu mājīgu. Bet te kāds nāk un bez jebkādām ceremonijām šo paklāju apčurā (vai piečurā? vai nočurā?). The Dude ņemas noskaidrot situācijas apstākļus, un atklājas, ka bandīti viņu sajaukuši ar uzvārda brāli - bagātnieku Džefriju Lebauski, kura maucīgā sieva palikusi parādā naudu nēistajiem cilvēkiem. Kad The Dude sastop šo sievu, galīgi nešķiet pārsteidzoši, ka viņa kādam varētu būt kaut ko parādā, jo viņa ir vēl maucīgāka, nekā to varētu sagaidīt no sievietes vārdā Bannija.
Un tad sākas lielākā jautrība - Banniju vai nu nolaupa vai nenolaupa ļaundari, bet atlīdzību katrā ziņā pieprasa. Un lai arī tas pirmajā brīdī nešķiet loģiski, Džefrijs "Lielais" Lebauskis pieaicina The Dude par vidutāju, lai iemainītu sievu pret koferi ar miljonu dolāru. Būtu absurdi tagad ņemt un stāstīt, kas tur notiks tālāk un kāpēc tas notiks, kaut vai tāpēc vien, ka šī nav īsti viena no tām filmām, kur ir ļoti svarīgi, kas tieši notiks. Svarīgāk - ar ko, jo filma ir primāri par personāžiem, nevis par viņu stāstiem. Un personāži te ir patiešām īpaši. Līdzās izcilajam dīkdienim The Dude te ir viņa pārinieks boulinga komandā - Vjetnamas kara veterāns Volters, kurš par spīti savai Polijas katoļa izcelsmei ir strikts jūdaisma sekotājs, jo šajā reliģijā bija viņa šķirtā sieva, kuras suni viņš joprojām pieskata, kad rodas šāda nepieciešamība. Volteru diezgan droši var saukt par psihopātu - pie pirmās izdevības viņš jebkuru situāciju pārvērtīs par stāstu par Vjetnamu, zaudēs savaldīšanos, izraus ieroci un savedīs kārtību tādā veidā, kas tikai viņam pašam šķitīs sakarīgs. Tad te vēl ir konceptuālās mākslas darbone, Lielā Lebauska meita (Džuliana Mūra). Pornomākslas aktīvisti. Neadekvāti vācieši. Čalis vārdā Jēzus, kas arī spēlē boulingu, un kura atslēgas frāze ir "Nobody fucks with the Jesus!" Stāsts nav normāls, bet joprojām - 20 gadus pēc filmas tapšanas - sasodīti smieklīgs savā absurdā, kā gan to no brāļiem Koeniem arī varētu sagaidīt. Filma, kas kalpo par mūžīgu kultūrcitātu vācelīti, un kura nenoliedzami ir daudz nozīmīgāka Džefa Bridžesa karjerā nekā tā, kas viņam atnesa Oskaru. Jo - būsim godīgi - The Dude ir tikai viens, kamēr kantrīmūziķu (Crazy Heart) nekad nav bijis pārāk maz.
2018-01-25
comments powered by Disqus