The Dead Don't Die
Nav tā, ka es būtu kā traks pēc filmām par zombijiem, bet būtu neiespējami iedomāties, ka es negribētu redzēt zombiju filmu, kuru režisējis Džims Džārmušs, bet uz ekrāna redzami Bils Marejs, Stīvs Bušemi, Tilda Svintone, Toms Veitss un (epizodiskā lomā) Igijs Pops. Turklāt 2020.gada pavasaris, kad zināmā mērā pasaule patiešām piedzīvo zombiju apokalipsi, ir īstais laiks, kad šādu filmu skatīties. Gribētos cerēt gan, ka, atšķirībā no Adama Draivera varoņa šajā filmā, realitātē neviens nav izlasījis pilnu scenāriju un nevar paziņot, ka "tas viss beidzas slikti".
Gandrīz idilliska Amerikas lauku mazpilsēta vārdā Centerville, kurā dzīvo mazāk kā 800 cilvēku. Viss sākas gluži nevainīgi - vietējam nejaucenim fermeram (Bušemi) ir nozagta vista un viņš aizdomās tur vientuļnieku Bobu (Toms Veitss) - dabā dzīvojošu dīvaini. Kad vietējie policisti mēģina klaidoni izjautāt, viņš šo piedāvājumu neuzņem sevišķi labi. Rezultātā vientuļnieks policistus aizbiedē projām, bet visai ātri izrādās, ka nozagtā vai nenozagtā vista ir mazākā no mazpilsētas (un pasaules) problēmām. Mazliet lielākus mēslus rada naftas urbumi Zemes polu tuvumā, kas rada nelielas anomālijas, būtiskākā no kurām ir miroņu atdzīvošanās jeb zombiju apokalipse.
Kā jau tas zombiju filmās ir būtiski, lai filma būtu saistoša, tai ir vajadzīgi kolorīti dzīvie varoņi, jo zombijs kā ļaundaris-briesmonis neko daudz skatītājam nesniedz - tizlā gaitā staigājošs daļēji sadalījies bots, kura stratēģija tevis apēšanai ir parasti viens no diviem risinājumiem: pārsteigt tevi nesagatavotu vai pieveikt tevi ar skaitlisko pārsvaru. Lai arī Džārmušs saviem zombijiem dot mazdrusciņ personības atlieku - viņus pievelk tas, kas viņiem ir bijis tuvs dzīves laikā, taču pat Igija Popa kafijas zombijs nav īsti tēls, kuram būtu iespējama kāda sižeta arka vai attīstība. Toties pilsētiņas iedzīvotāji katrs ir sava veida īpatnis, kuru vidū tomēr spēj izcelties Tildas Svintones varone - samuraju zobenu lietošanā ļoti veiklā apbedīšanas biroja vadītāja Zelda, kura, pretēji filmas sākumā izskanējušajam apgalvojumam, diezgan droši nav skotiete.
Lieki teikt, ka Džārmušs nav viens no tiem kino ļaudīm, kas filmu par zombijiem uzņem tālab, lai pasaulē būtu pieejama vēl viena filma par zombijiem. Un skaidrs, ka viņa filmai ir gana daudz īpatnību, kas to atšķir no citām zombiju filmām. Pirmkārt, Stērdžila Simsona dziedātā dziesma "The Dead Don't Die", kas nav vienkārši filmas tituldziesma (nezinu, cik bieži kādā filmā ir notikusi tik nebeidzama un uzmācīga viena izpildītāja un vienas dziesmas reklāma). Otrkārt, Džārmušs neslēpj, ka tā ir filma. Un ka viss beigsies slikti. Kas attiecas uz pēdējo, "The Dead Don't Die" nekādi nevar pārmest, ka tā beidzas tāpat kā visas zombiju filmas, nē, nebūt nē. Atslēgas personāžs šajā filmā ir Veitsa varonis (patiesībā - viņš lielākoties visur, kur piedalās, man šķiet esam atslēgas personāžs) - proti, tas, kas atšķir viņu no pārējiem un kas atļauj viņam zombijus vērot no malas, kritiski šūpojot galvu. Par to arī ir filmas beigas, bet par to arī es tomēr paklusēšu.
Skaidrs, ka šī nav Džārmuša karjeras spožākā filma. Viņa iepriekšējais veikums paranormālajā pasaulē "Only Lovers Left Alive" bija iespaidīgāks kino, un manā sirdī tā nespēs zombiju komēdiju žanrā ieņemt "Shaun of the Dead" vietu, bet - itin labs kino, kas kaut kādā mērā tev liek novērtēt to, ka 2020.gada 25.aprīlī tu vēl vari iziet uz ielas neapbruņots.
Gandrīz idilliska Amerikas lauku mazpilsēta vārdā Centerville, kurā dzīvo mazāk kā 800 cilvēku. Viss sākas gluži nevainīgi - vietējam nejaucenim fermeram (Bušemi) ir nozagta vista un viņš aizdomās tur vientuļnieku Bobu (Toms Veitss) - dabā dzīvojošu dīvaini. Kad vietējie policisti mēģina klaidoni izjautāt, viņš šo piedāvājumu neuzņem sevišķi labi. Rezultātā vientuļnieks policistus aizbiedē projām, bet visai ātri izrādās, ka nozagtā vai nenozagtā vista ir mazākā no mazpilsētas (un pasaules) problēmām. Mazliet lielākus mēslus rada naftas urbumi Zemes polu tuvumā, kas rada nelielas anomālijas, būtiskākā no kurām ir miroņu atdzīvošanās jeb zombiju apokalipse.
Kā jau tas zombiju filmās ir būtiski, lai filma būtu saistoša, tai ir vajadzīgi kolorīti dzīvie varoņi, jo zombijs kā ļaundaris-briesmonis neko daudz skatītājam nesniedz - tizlā gaitā staigājošs daļēji sadalījies bots, kura stratēģija tevis apēšanai ir parasti viens no diviem risinājumiem: pārsteigt tevi nesagatavotu vai pieveikt tevi ar skaitlisko pārsvaru. Lai arī Džārmušs saviem zombijiem dot mazdrusciņ personības atlieku - viņus pievelk tas, kas viņiem ir bijis tuvs dzīves laikā, taču pat Igija Popa kafijas zombijs nav īsti tēls, kuram būtu iespējama kāda sižeta arka vai attīstība. Toties pilsētiņas iedzīvotāji katrs ir sava veida īpatnis, kuru vidū tomēr spēj izcelties Tildas Svintones varone - samuraju zobenu lietošanā ļoti veiklā apbedīšanas biroja vadītāja Zelda, kura, pretēji filmas sākumā izskanējušajam apgalvojumam, diezgan droši nav skotiete.
Lieki teikt, ka Džārmušs nav viens no tiem kino ļaudīm, kas filmu par zombijiem uzņem tālab, lai pasaulē būtu pieejama vēl viena filma par zombijiem. Un skaidrs, ka viņa filmai ir gana daudz īpatnību, kas to atšķir no citām zombiju filmām. Pirmkārt, Stērdžila Simsona dziedātā dziesma "The Dead Don't Die", kas nav vienkārši filmas tituldziesma (nezinu, cik bieži kādā filmā ir notikusi tik nebeidzama un uzmācīga viena izpildītāja un vienas dziesmas reklāma). Otrkārt, Džārmušs neslēpj, ka tā ir filma. Un ka viss beigsies slikti. Kas attiecas uz pēdējo, "The Dead Don't Die" nekādi nevar pārmest, ka tā beidzas tāpat kā visas zombiju filmas, nē, nebūt nē. Atslēgas personāžs šajā filmā ir Veitsa varonis (patiesībā - viņš lielākoties visur, kur piedalās, man šķiet esam atslēgas personāžs) - proti, tas, kas atšķir viņu no pārējiem un kas atļauj viņam zombijus vērot no malas, kritiski šūpojot galvu. Par to arī ir filmas beigas, bet par to arī es tomēr paklusēšu.
Skaidrs, ka šī nav Džārmuša karjeras spožākā filma. Viņa iepriekšējais veikums paranormālajā pasaulē "Only Lovers Left Alive" bija iespaidīgāks kino, un manā sirdī tā nespēs zombiju komēdiju žanrā ieņemt "Shaun of the Dead" vietu, bet - itin labs kino, kas kaut kādā mērā tev liek novērtēt to, ka 2020.gada 25.aprīlī tu vēl vari iziet uz ielas neapbruņots.
2020-04-22
comments powered by Disqus