Kazhes pierakstu burtnīca

Ieragot kāda izpildītāja aprakstā, ka tas ir līdzīgs Bobam Dilanam un Tomam Veitsam, mana pirmā reakcija ir saraukt uzacis, otrā - pavīpsnāt. Būsim reālisti - mūziķi, kas būtu pielīdzināmi vienlaikus Veitsam un Dilanam parasti nenāk no Vācijas un vēl jo vairāk neuzstājas bez maksas Kalnciema kvartālā.

Vispirms noskatījos dāņa Andreasa Tirsteda (Andreas Thyrsted) folkpopa trio uzstāšanos, kura bija visnotaļ patīkama, tomēr galvenokārt gaidīju dīvainos vācu brāļu (nez, vai viņi tiešām ir brāļi), un sagaidīju.
Viņu repertuārā liela daļa dziesmu ir blūza un folka klasiski skaņdarbi un varu saprast, no kurienes runas par līdzību ar Bobu Dilanu - brāļi spēlē dziesmas, kuras arī Bobs ir spēlējis (piem., "Baby, Let Me Follow You Down"). Reizēm - arī dziesmas, kuras Bobs ir sacerējis. Piem., "One More Cup of Coffee".
Reku arī

Grupa uzstājās trīs cilvēku sastāvā - ritms uz akustiskās ģitāras, basists un solo elektriskā mandolīna (kas noteikti grupai dod savu odziņu). Akustisko spēlējošajam Hazijam balss varbūt nav gluži kā Tomam Veitsam, bet uz to pusi, kāda tā Tomam bija, kad viņam bija divdesmit gadi. Tiesa - šim čalim sen vairs nav divdesmit.
Īsumā varu teikt - koncerts man patika. Ja jau tajā spēlēja labas dziesmas, un izpildījums bija man tīkams - kā gan citādi varētu būt. Jā, es varbūt neesmu tik atraisīts, lai varētu kā pirmsskolas vecuma bērni diet līdzi mūzikai, bet tas nenozīmē, ka man kaut kas nepatīk. Vai pareizāk - es droši vien varētu kā pirmsskolas vecuma bērni diet līdzi mūzikai, ja šādi darītu vēl vismaz viens cilvēks. Jo kaut kādu iemeslu pēc man nav vēlmes iegūt garīgi slima cilvēka reputāciju.
Un kopumā atkal jau pārliecinos - hipsteri maz pamazām vai nu izmirst vai pārceļas uz citām tusiņu vietām un Kalnciema ielas publika kļūst arvien normālāka un mazāk iedomīga. Vai arī es kļūstu par saulīti. Pēdējais kaut kā īsti neticas. Lai gan - viss ir iespējams.