The Isle of Dogs

Ar "Suņu salu" Vess Andersons beidzot ir pilnībā iegājis animācijas pasaulē. Kaut kur netālu no tās robežas viņš visu laiku ir dzīvojis - viņa filmas ir tik tālas no skarbās un pelēkās realitātes, ka šāds pavērsiens šķiet tikai loģisks.

Patiesībā gan "Suņu sala" vismaz sākotnēji nemaz nav tik optimistiska multene, kā to varētu domāt. Kādas Japānas pilsētas vadība, kas ir ļoti negatīvi noskaņota pret suņiem (un vienlaikus - dievina kaķus) izlemj izsūtīt visus pilsētas suņus uz atkritumu salu jūrā, kur tie dzīvošot "karantīnā", jo pilsētā plosās dažādas suņu slimības, kuru dēļ tad arī nepieciešams suņus izolēt. Tādā veidā kādreiz ļoti laisku un patīkamu dzīvojuši sunči. Tā viņi tur dzīvo savā vaļā, līdz uz salas ierodas Mazais Pilots - puika, kurš izlēmis atrast savu suni, pretēji visiem aizliegumiem. Un tad nu stāsts ir par puiku un par suņiem. Kas te ir realizēts interesanti, ir tas, ka suņi runā angliski, bet japāņi japāniski, un, piemēram, tas, ko saka puika, nav saprotams (citus japāņus dažādos veidos tulko, to ietverot sižetā).

Kā jau Andersonam tas ir raksturīgi, "Suņu salā" tiek miksēts smieklīgais, nopietnais un reizēm traģiskais. Viņa varoņi, protams, nekad nav pilnīgi normāli, un arī šī filma nav izņēmums. Galvenais varonis ir klaiņojošs suns, kurš visvieglāk samierinājies ar jaunajiem dzīves apstākļiem, jo viņam tie nav tik radikāli mainījušies. Lieliski ir atsevišķi mazāk nozīmīgi personāži, it īpaši suns - Orākuls, proti, tāds, kas spēj paredzēt nākotni no televīzijas ziņām. Piemēram, ka rītdien būs lietus. Un viens no būtiskākajiem iemesliem, kālab man šī animācijas filma patika - stop motion, par ko vienmēr priecājos. Izskatās multene patiešām garšīgi, man kā analogo tehnoloģiju cienītājam par tādām vienmēr prieks. Tiešām feina multene!

Un ja kādu tā patiešām aizvaino par cultural appropriation - žēl man šo cilvēku! (nav)
2018-07-09
8.5
comments powered by Disqus