Kazhes pierakstu burtnīca

Grimstu arvien dziļāk mēmajā kino - kārta pienākusi vienai no klasiskākajām Čārlija Čaplina filmām - "The Kid". Kā jau tas Čaplina filmām raksturīgs, arī "The Kid" visai intensīvi balansē starp ļoti izteiktu fizisku komēdiju un skumji dramatisku darbu.
Filma sākas ar to, ka trūkumā esoša sieviete pamet likteņa varā savu mazuli, cerībā, ka par to gādību uzņemsies turīgi ļaudis - ne velti viņa bērnu atstāj glaunā automašīnā. Taču mašīna izrādās nupat nozagta, un zagļi it nemaz neuzskata par savu pienākumu rūpēties par kaut kādu brēkuli. Gluži otrādi, pēc labākajiem Latvijas standartiem viņi tīstokli ar bērnu ievieto atkritumu konteinerī (hmm, šī frāze padevās kaut kā pārāk nežēlīga). Un tur tad to atrod Čaplina varonis - tradicionālais Klaidonis, kurš veic savu dienišķo apgaitu. Sākotnēji arī viņš mēģina tikt no bērna vaļā, taču viņam, atšķirībā no zagļiem, sirds tomēr atrodas, un līdz ar to jau visai drīz mazulis iegūst Džona vārdu un Klaidonis sāk dēvēties par viņa tēvu.
Kad puika ir drusku paaudzies, viņš sāk palīdzēt Klaidonim "darbā" - sist ar akmeņiem logus, kurus pēc tam Kladionis var iestiklot. Varbūt tas nav gluži pasaulē labāk apmaksātais darbs, bet savi plusi arī šādai pieejai atrodas. Tikām bērna māte ir kļuvusi par bagātu sievieti un ilgojas pēc sava zaudētā bērniņa. Skaidrs, ka agrāk vai vēlāk viņi satiksies un ka šādā vai tādā veidā visi beigās būs laimīgi. Ar tuberkulozi neviens šajā filmā nemirs, un nekas cits dramatiski slikts arī neatgadīsies. Jā, būs pārpratumi un raizes, bet šī tomēr ir komēdija.
Nevaru vien beigt brīnīties - kā tas nākas, ka nu jau man mēmās filmas nepavisam vairs nešķiet mēmas (kaut vai tāpēc, ka tajās ir interesanta mūzika). Savulaik pat tādam it kā brīvi domājošam personāžam kā man bija iebildumi pret melnbalto kino, par teju gadsimtu veciem mākslas darbiem nemaz nerunājot - kā nekā "Metropolis" mēs ar Normi tā arī līdz galam, šķiet, nenoskatījāmies. Tagad droši vien - vēsi. Vajadzēs kaut kad to patiešām arī izdarīt, kad būs noskaņojums. Šobrīd īsti nav noskaņojums - pēc nedaudzām minūtēm jāsākas kārtējam Prāta spēļu raundam, bet no manas komanda pagaidām esmu vienīgais ieradies. Un tas nešķiet pareizi.