Kazhes pierakstu burtnīca

Šī filma gandrīz varētu būt izcila. Tās galvenais varonis iedomājas, ka viņš varētu būt rakstnieks, taču patiesībā viņš ir alkoholiķis. Viņam vajadzētu doties prom no Ņujorkas kopā ar brāli un sievieti, kura viņu mīl, bet tā vietā viņš paliek pilsētā kopā ar sava mūža lielāko mīlestību - šņabulīti.
Filmas garumā Rejs Milands tiešām ļoti pārliecinoši iejūtas ceļu pazaudējušā Dona Bērnama ādā. Viņa atveidotais personāžs nav pārspīlēti kariķēts un mežonīgi uzspēlēts, viņš gluži vienkārši nespēj izdzīvot bez lēta alkohola, jo patiesībā viņš baidās no būšanas skaidrā - lai nebūtu jājūt, cik ļoti viņš iznieko savu dzīvi un, iespējams, talantu. Un cik ļoti draņķīgi viņš izturas pret cilvēkiem, kuri viņu mīl.
Faktiski man pat šajā filmā netraucē Hejsa kodeksa klātbūtne - es ļoti mierīgi samierinos ar to, ka alkoholisms šeit tiek atainots bez jebkādas romantikas un ka līdz ar to Bērnama izdarības brīžiem ir pilnīgi cūciskas. Mani pat sevišķi neuztrauc, ka starp viņu un jau pieminēto viņu mīlošo sievieti (kuru viņš pats arī mīl, vismaz retajos pusskaidruma brīžos) nav ne miņas no intimitātes (viņi taču nav precējušies!) - jo... pasaulē ir iespējami visdažādākie attiecību modeļi, katrs no kuriem ir pelnījis tiesības pastāvēt. Bet ko es nevaru pieciest - ir pilnīgi kretīniskais Holivudas princips (jo īpaši - tā laika Holivudas) filmai piekabināt pilnīgi idiotisku nobeigumu. Nu, nevarēja šī filma beigties TĀ! Un, cik saprotu, Čārlzs Džeksons, kura romāns ir šai filmai pamatā, par nobeigumu arī bija ļoti sašutis un vienīgo gandarījumu viņš guva tajā, ka daļa kritiķu arī uzsvēra, ka šai kopumā labajai filmai ir nepiemērotas beigas. Jā, es varbūt varu saprast iebildumus pret mūsdienu kino bieži valdošo "morāli", kas pret alkoholu un narkotikām izturas ar neapšaubāmām simpātijām un tās pasniedz kā kaut ko ļoti stilīgu, bet šīs filmas gadījumā tās cukurainās beigas tieši sagandē filmas vēstījumu, kurš citādi būtu audz spēcīgāks un pārliecinošāks. Līdz ar to es tev varu dot tikai vienu ieteikumu - noskaties šo filmu, bet piecas minūtes pirms beigām izslēdz. Mīlestība nebūs stiprāka par četrdesmit grādiem! Tev nav nepieciešams šo filmu redzēt līdz galam - skaidrs, ka "Zudušajai nedēļas nogalei" sekos vēl daudzas tādas pašas līdz brīdim, kad vai nu uzteiks aknas vai gadīsies kāds nelaimes gadījums. Šis personāžs nav radīts laimei.