Kazhes pierakstu burtnīca

Līdzīgi kā Terijam Giljemam vajadzēja gandrīz 30 gadus filmas "Vīrs, kas nogalināja Donu Kihotu", tā arī man vajadzēja ļoti ilgu laiku, lai šo filmu noskatītos. Un runa nav tikai par to, ka uz ekrāniem tā iznāca pirms vairākiem gadiem, bet gan par apstākli, ka no brīža, kad sāku šo filmu skatīties, līdz dienai, kad to noslēdzu, pagāja savi seši mēneši. Un, līdzīgi, kā Giljemam šo gadu laikā mainījās filmā iesaistītie cilvēki, tā arī es filmu sāku skatīties kopā ar Marinu, bet pabeidzu viens. Te gan paralēles beidzās, jo mums mājās viss kārtībā, vienkārši es kaut kad atcerējos, ka bijām sākuši tās skatīšanos, bet piedāvāt Marinai turpināt filmu, par kuras eksistenci viņa visticamāk ir aizmirsusi, šķita bezjēdzīgi, tad nu finišēju to, kamēr viņa bija sporta zālē (protams, arī šo procesu es tāpat sadalīju pāris piegājienos).

Tātad, filmas stāsts ir sekojošs - būdams jauns un ambiciozs kino režisors, amerikānis Tobijs kā studentu projektu veidoja filmu par Donu Kihotu. Kā galvenās lomas atveidotāju viņš bija izvēlējies kādu vecu kurpnieku vārdā Havjers. Tagad, jau kā atzīts meistars, Tobijs ir atgriezies Spānijā, lai uzņemtu reklāmas filmiņu krievu šņabim (tā šķiet), atkal jau par to pašu Dona Kihota tēmu. Dažādu starpgadījumu rezultātā, kur iesaistīts arī Tobija vienas nakts sakars ar viņa priekšnieka sievu, Tobijs satiek Havjēru, kurš pa šo laiku ir pilnībā sagājis sviestā un tagad uzskata, ka viņš patiešām ir Dons Kihots, kuram lemts cīnīties par taisnīgumu visā pasaulē. Savukārt Tobijā viņš saskata savu uzticamo ieroču nesēju Sančo Pansu. Apstākļu spiests, Tobijs piedalās šajā teātrī, un pamazām robežas starp reālo un iedomāto pagaist, bet beigās izrādās, ka Dons Kihots kā jēdziens ir nemirstīgs arī tad, ja Havjērs tāds nav.

Lai arī filmu nenoliedzami ir mocījis tās tapšanas sarežģītais liktenis (sākotnējā plānā Tobiju bija paredzēts atveidot tolaik vēl pavisam jaunajam Džonijam Depam, bet vismaz divi paredzētie Havjēra/Dona Kihota atveidotāji - Džons Hērts un Žans Rošfors šo gadu laikā nomira, beigu versijā šo lomu spēlēja Džonatans Praiss). Taču filma tāpat nav slikta. Jā, Giljema ziedu laiki sen ir garām, agrākos laikos viņš būtu šo filmu noteikti izveidojis strukturētāku, īsāku un organizētāku, bet tāpat šo filmu ir vērts redzēt kaut vai Tobiju atveidojušā Adama Draivera dēļ (galveno sieviešu lomu atveido portugāliete Žuana Ribeiru, kuras vārdu dzirdu pirmo reizi, kas varētu būt saistīts ar manu minimālo interesi par kino norisēm pēdējos gados).