The Secret Life of Pets
Vai tu zini, ko dara tavs kaķis visu dienu, kamēr tu esi darbā? Iespējams, tu esi kādu reizi atstājis mājās ieslēgtu webkameru, lai rastu atbildi uz šo tik būtisko jautājumu, taču kā gan tu vari būt drošs, ka kaķis nezina to, ka webkamera darbojas? Varbūt tajās reizēs, kad tu plāno viņu vērot, Muris apzināti un plānveidīgi visu dienu nošņāc tavā gultā, lai tev neatklātu savu patieso dabu? Ja arī tev tā šķiet, vari droši skatīties animācijas filmu "Mīluļu slepenā dzīve".
Protams, kā jau tas kino (gan animācijas, gan nē) ir raksturīgi, patiesībā tu tiksi apčakarēts - labi ja pirmās desmit multfilmas minūtes atbilst tās aprakstā solītajam, turklāt lielāko daļu no tā tu jau būsi redzējis reklāmas rullītī. Patiesībā kā "Mīluļu slepeno dzīvi" tev pārdod atkārtoti iesaiņotu "Toy Story" ar "Flushed Away" elementiem. Protams, animācijas filmas nav tieši tas žanrs, kurā oriģinalitātei ir sevišķa nozīme, jo īpaši ja tas attiecas uz kopēšanu pāri paaudzēm. Kā nekā oriģinālā "Toy Story" skatītāji tagad lielākoties ir tādā vecumā, lai šo multfilmu varētu skatīties kopā ar saviem bērniem, kuriem, loģiski, ir dziļi nospļauties uz to, ka multfilmai nav oriģināls sižets. Taču ja vērtē šo filmu nevis pēc kritērija "cik labi tā patiks bērniem" (un tur jautājumu nav - daudz jauku suncīšu, resns kaķis un vēl traks trusis - kā gan mazie skatītāji varētu nebūt par šo visu sajūsmā), bet gan kā mākslas darbu plaša vecuma auditorijai ar kaut kādu priekšzināšanu bāzi, aina vairs nav tik spoža.
Man patīk, kā šī multfilma izskatās - šī ir tā reize, kad par datorgrafiku varu teikt tikai labus vārdus - tā ir pietiekami detalizēta, nav uztaisīta pārmērīgi primitīva un stūraina, lai izdabātu pašiem mazākajiem skatītājiem, dzīvniekus mūsdienās patiešām spēj attēlot gaužām labi (šeit tā kvalitāte ir daudz nopietnāka nekā, piemēram, "Madagaskaras" multfilmās), bet emocionālajā ziņā tā ir stipri pliekana - kaut vai salīdzinot ar to pašu "Toy Story", nemaz nerunājot par patiešām izciliem animācijas darbiem kā "Up". Mijiedarbība starp abiem centrālajiem tēliem ir diezgan nekāda, nepietiekami konsekventie negatīvie tēli ir pārāk nekonsekventi, un vēl pa vidu visam šim pasākumam ir pilnīgi šīzīga aina desu fabrikā, kas pēc savas noskaņas vairāk iederētos kādā stoner komēdijā par Haroldu un Kumāru. Iespējams, drusku man šo pasākumu izbojāja gan pārāk plašā priekšzināšanu bagāža, gan nepamatotās ekspektācijas, ka šī multfilma būs kaut kas ne tikai estētiski, bet arī saturiski kvalitatīvāks par "The Penguins of Madagascar". Nav. Un, lai pavisam sabojātu iespaidu par sevi, varu atzīmēt, ka mani diezgan pamatīgi kaitina Minjoni, viens no kuriem parādās pašā multfilmas ievadā.
Un atkal jau atgādinu - bērniem patiks. Vecākiem - kā nu kuram.
Protams, kā jau tas kino (gan animācijas, gan nē) ir raksturīgi, patiesībā tu tiksi apčakarēts - labi ja pirmās desmit multfilmas minūtes atbilst tās aprakstā solītajam, turklāt lielāko daļu no tā tu jau būsi redzējis reklāmas rullītī. Patiesībā kā "Mīluļu slepeno dzīvi" tev pārdod atkārtoti iesaiņotu "Toy Story" ar "Flushed Away" elementiem. Protams, animācijas filmas nav tieši tas žanrs, kurā oriģinalitātei ir sevišķa nozīme, jo īpaši ja tas attiecas uz kopēšanu pāri paaudzēm. Kā nekā oriģinālā "Toy Story" skatītāji tagad lielākoties ir tādā vecumā, lai šo multfilmu varētu skatīties kopā ar saviem bērniem, kuriem, loģiski, ir dziļi nospļauties uz to, ka multfilmai nav oriģināls sižets. Taču ja vērtē šo filmu nevis pēc kritērija "cik labi tā patiks bērniem" (un tur jautājumu nav - daudz jauku suncīšu, resns kaķis un vēl traks trusis - kā gan mazie skatītāji varētu nebūt par šo visu sajūsmā), bet gan kā mākslas darbu plaša vecuma auditorijai ar kaut kādu priekšzināšanu bāzi, aina vairs nav tik spoža.
Man patīk, kā šī multfilma izskatās - šī ir tā reize, kad par datorgrafiku varu teikt tikai labus vārdus - tā ir pietiekami detalizēta, nav uztaisīta pārmērīgi primitīva un stūraina, lai izdabātu pašiem mazākajiem skatītājiem, dzīvniekus mūsdienās patiešām spēj attēlot gaužām labi (šeit tā kvalitāte ir daudz nopietnāka nekā, piemēram, "Madagaskaras" multfilmās), bet emocionālajā ziņā tā ir stipri pliekana - kaut vai salīdzinot ar to pašu "Toy Story", nemaz nerunājot par patiešām izciliem animācijas darbiem kā "Up". Mijiedarbība starp abiem centrālajiem tēliem ir diezgan nekāda, nepietiekami konsekventie negatīvie tēli ir pārāk nekonsekventi, un vēl pa vidu visam šim pasākumam ir pilnīgi šīzīga aina desu fabrikā, kas pēc savas noskaņas vairāk iederētos kādā stoner komēdijā par Haroldu un Kumāru. Iespējams, drusku man šo pasākumu izbojāja gan pārāk plašā priekšzināšanu bagāža, gan nepamatotās ekspektācijas, ka šī multfilma būs kaut kas ne tikai estētiski, bet arī saturiski kvalitatīvāks par "The Penguins of Madagascar". Nav. Un, lai pavisam sabojātu iespaidu par sevi, varu atzīmēt, ka mani diezgan pamatīgi kaitina Minjoni, viens no kuriem parādās pašā multfilmas ievadā.
Un atkal jau atgādinu - bērniem patiks. Vecākiem - kā nu kuram.
2016-03-06
comments powered by Disqus