Pagalms atdzīvojas

👍
Šī bija viena no tām izrādēm, kas Valmieras vasaras teātra festivālā atgriezās pēc vairāku gadu pārtraukumu. Pirmizrādi tā piedzīvoja 2019. gadā - tieši togad mēs VVTF apmeklējām pirmo reizi, bet Esterei bija divi gadi, līdz ar to viņai teātris vēl nebija aktuāls, kamēr mēs paši nebijām noskaņoti teātrim ar auditoriju 5+. Nezinu, kā būtu bijis, ja mēs šo izrādi būtu tiešām redzējuši tolaik, bet 2025. gadā varu droši apgalvot, ka arī vecuma grupai 40+ šī izrāde var ļoti labi iet pie sirds.

Sižeta fabula te nav nekāda grandiozā: četri jaunieši, kuru precīzs vecums netiek atklāts (domājams, ka skolā viņi iet, bet neko vairāk nepateikšu) plāno ierīkot štābiņu vecā garāžā un izpēta dažādas lietas, kas tajā atrodamas. Izrādes anotācija vēsta sekojošo: "Katru nedēļu pie garāžas satiekas vienā pagalmā dzīvojoši draugi. Šoreiz tikšanās pārtaps nepieredzētā piedzīvojumā, jo pēkšņi atdzīvojas asfalts, uz kura draugi stāv, nobružātās garāžas durvis, saldējums un vēl daudzas citas lietas, kuras atrodas garāžā un pie tās. Draugi, sarunājoties ar lietām uzzina, ko tās jūt, domā un kā tās savstarpēji sadzīvo vienā garāžā." Par to, ka atdzīvojas garāžas durvis un saldējums, es neesmu gluži pārliecināts - vai nu tie atdzīvojās pirms sešiem gadiem vai arī nevajag šo anotāciju uztvert burtiski, taču vienā ziņā tai var ticēt: šī lielā mērā ir priekšmetu izrāde, ko daļēji varētu uzskatīt par piederīgu leļļu teātrim, un divi aktieri (Rihards Zelezņevs un Matīss Budovskis) arī ir LKA beiguši leļļu teātra kursu. Pārējie divi: Alise Dzene un Emīls Krūmiņš, cik man zināms, nav no leļļu teātra pasaules, bet arī viņi šajā priekšmetu vidē iederējās ļoti organiski (un vienlaikus, atbilstoši manai izpratnei, šī nav tehniski sevišķi sarežģīta priekšmetu izrāde).

Jautri šajā izrādē bija gan lieliem, gan maziem, Estere vispār paziņoja, ka tā bija labākā izrāde, ko viņa šajā festivālā redzēja, un es arī varu atzīt, ka man tā kļuva par vienu no festivāla labākajām pieredzēm. It kā nekā tāda, nekā super sarežģīta un smalka, bet jautri, izklaidējoši un daudzveidīgi. Pārdomas, kurām gan nav nekādas saistības nedz ar izrādi, nedz ar reālo pasauli: jau šajā izrādē 2019. gadā Zelezņevs atveido kautrīgu puisi (šajā izrādē visiem personāžiem ir aktieru vārdi), kurš mēģina uzaicināt uz randiņu Alises (tolaik Danovskas) varoni. Un tad dažus gadus vēlāk itin līdzīgi viņu attiecības veidosies seriālā "Pansija pilī", kur Zelezņevs būs Anšlavs Eglītis, bet Alise (nu jau Dzene) - viņa romantiskā interese, daudz pašpārliecinātāka nekā Zelezņeva varonis. Nekādus secinājumus gan te veikt neplānoju.

Vienas negatīvas sekas šai izrādei gan bija - tagad Estere jau kuro dienu ik pa brīdim Jurģim kaut ko stāsta par sautējuma ēšanu un viņš allaž uzķeras un pieņem, ka runa ir par saldējumu. Taču tas nemaina lietas būtību: "Pagalms atdzīvojas" ir viena no tām izrādēm, kuru dēļ ir vērts vest bērnus uz Valmieru vasarā - lai viņi varētu iemīlēt teātri un, cerams, iemācīties novērtēt to, ko spēj sniegt tiešām profesionāli veidotas izrādes bērniem salīdzinājumā ar to "teātra izstrādājumu", ko piedāvā, piemēram, bērnudārziem.

P.S. Jāpiebilst, ka Toms Treinis šķiet esam viens no foršākajiem pēdējo gadu režisoriem. Tepat VVTF viņš radīja "Rindu", Valmieras teātrī - "Nākošavasar", Dailē - "Kur pazuda valsts". Cienījami!
2025-08-03
comments powered by Disqus