Paliec negatīvs
Zināmā mērā "Paliec negatīvs" uzskatāms par "anti Aģentūru", teju katrā aspektā izvēloties citu ceļu. A katra sērija stundas garumā? PN - 10-15 minūtes. A melnbalta? PN - pārspīlēti krāsaina? A iesaistīti visi JRT aktieri? PN - no JRT "atskaitītie" Gāga un Piņķis. Ja ņem vērā, ka pilnīgi cita ir arī mērķauditorijas demogrāfija, atšķirības lielā mērā saprotamas. Tā kā es pats galīgi neatbilstu mērķauditorijai, korekti vērtēt, cik labi vai slikti šis seriāls atbilst tam, ko no tā sagaida īstais skatītājs, protams, nevaru, līdz ar to mans vērtējums būs no tā cilvēka skatu punkta, par kuru kā pat skatītāju drīzāk domā Alvis Hermanis nevis Una Rozenbauma.
No dabas esmu gaužām piekasīgs tipāžs, un "Paliec negatīvs" kontekstā man ir ļoti daudz sakāmā tieši attiecībā uz seriālā attēlotās situācijas slikto atbilstību reālajai pasaulei. Sāksim ar to, ka nekur un nekādos apstākļos netiktu realizēts scenārijs "davai, saliekam kopā istabiņās puišus un meitenes no dažādiem kolektīviem, kas nejauši gadījušies vienā muižā". Vienalga par "fakapu", ko pieļāvis telpu izīrētājs, bet šāda situācija nebūtu. Skatoties uz varoņiem, protams, nevar zināt, kāds tieši ir domāts viņu vecums - skolas vai pēcskolas, bet šāda piespiedu kārtā notiekoša dzimumu miksēšana ir principā neiespējama. Ja ņem vērā, ka kolektīvu vadītāji regulāri sazinājās ar jauniešu vecākiem, reālajā dzīvē viņi (un jo īpaši vecāki) vairāk satrauktos nevis par to, ka tik tur kāds nesaķer Covid, kā, piemēram, par grūtniecību. Un pat, ja sākotnēji viņi būtu šādi samiksēti, ar visu Covid risku, nākamajā rītā viņus varētu droši atkal nošķirt, jo tik ātri tas draņķis vēl nebūtu inkubējies un aplaišana vēl nebūtu varējusi notikt. Vēl viens būtisks faktors, kas reālajā dzīvē būtu citādāk: nevienā situācijā kā stāsta varonis neiesaistās alkohols. Jaunieši, kas brauc uz nedēļu ilgu nometni, nepaņēmuši līdzi neko stiprinātu, sastopami tikai televīzijas filmās. Bet labi - ja pieņem, ka seriāls risinās mazliet citādā pasaulē kā mūsējā, tāpat ne viss manī raisīja sajūsmu.
Daži pozitīvāk, daži mazāk pozitīvi komentējuši, ka seriāla veidotāji ietekmējušies no Vesa Andersona filmu stilistikas. Te nu šaubu nav - līdzību te ir vairāk nekā atšķirīgā. "Paliec negatīvs" izskatās pēc Andersona filmas - krāsu palete, kadrējums, ekscentriski personāži, dvīnes - filmētājas, nianses, detaļas, pat fona tapete, ar ko sākas sērijas, nekādi citādi kā atsauces es to visu vērtēt nevaru. Iespējams, kaut kas būtu te atrodams no tās stilistikas, ko gribētos saukt par "Piena" kino, kam piederēja arī "Kriminālās ekselences fonds" (kas, savukārt, ir tuvāks Tarantino nevis Andersona stilam), tomēr "Paliec negatīvs" pietrūkst dinamikas un asuma, lai tuvotos KEF. Tas ir dīvaini - lai arī PN sērijas ir super īsas, tām galīgi pietrūkst ātruma, un tās arī cieš no viena no "Aģentūras" netikumiem - saturs šķiet stiepts (un tas - ņemot vērā, ka seriāla kopējais apjoms ir mazāks par vienu standarta pilmetrāžas filmu). Turklāt, atšķirībā no Aģentūras, aktieri te nav tādi, kurus var ar baudu vērot pat tad, ja viņi lasa priekšā telefonu grāmatu. Par personāžiem - viņu ir daudz, bet lielākā daļa ir diezgan bezjēdzīgi un būtu varējuši tikt izmantoti vai nu daudz lietderīgāk vai nemaz. Piemēram, Gata Gāgas atveidotais muižas pārvaldnieks un viņa mīlestības interese - līdz pat pēdējai sērijai šī sižeta sānu līnija ir absolūti nevajadzīga un, lai arī beigās Gāga tiek pie vienas sakarīgas ainas, tā īsti neattaisno visu iepriekšējo. "Diversity" elements - tumšādaina meitene un čalis - gejs; ok - lai viņi te būtu, bet viņu funkcijas neaiziet tālāk par ķeksīti, ka viņi te ir (turklāt - baisi stereotipiskā veidā, īpaši attiecībā uz geju, kuram patīk krāsoties un viņš ar lielāko prieku palīdz savām istabas biedrenēm šajā aspektā; es, protams, nepretendēju uz eksperta statusu seksuālo minoritāšu jautājumos, bet man ir patiešām grūti noticēt, ka "sievietes labākais draugs gejs, ar kuru kopā iet iepirkties" nav kaut kas no stereotipu datubāzes). Reāli vienīgie jaunieši, kuriem ir kaut kas līdzīgs personībām, ir Vova, Džīdžī un... tā otra smukā meitene, nespēju iegaumēt viņas vārdu. Turklāt tai vismaz atrisinājums, kurš gan netiek pateikts līdz galam, varētu būt Šmaragdu Magdas svētākajiem principiem atbilstošs (ja nu kas - būtu tas patiešām drusku provokatīvā manierē seriāla beigās atklāts, es būtu gatavs automātiski tam iedot dažus pluspunktus par drosmi).
Pēc tam, kad esmu vairāku rindkopu garumā lējis verbālas un nestrukturētas samazgas pār seriāla veidotājiem, vajadzētu nobeigt ar kaut ko pozitīvu, vai ne? Pirmais pozitīvais, kas te saskatāms: tā ir mūzika. Jau tas vien, ka te ir iekšā Mantas "Bērni", lika manai sirdij mazliet atmaigt, bet arī neatkarīgi no tā muzikālais pavadījums ir teicams (ok, Carnival Youth klātbūtne ir nodeva laikmetam, bet uz to es varu skatīties ar devu iecietības), sava deva šarma ir arī Edgara Mākena sacerētajai seriāla tituldziesmai (ok, te mazliet piekasīšanās no manas puses - pretēji dziesmas anotācijā youtube lasītajam tā primāri atdarina nevis septiņdesmito gadu stilistiku, bet gan Supegrass dziesmu Alright, kura atdarina šo piesaukto septiņdesmito gadu manieri). Jaunieši, par kuriem neesmu pacenties noskaidrot, no kurienes viņi ņemti, kameras priekšā ir gana ticami un es spēju noticēt, ka jaunietis skatītājs lielākoties spēj viņiem noticēt. Un, lai arī seriāla vizuālā puse ir teju vai saucama par plaģiātu, tā kā man ir ļoti siltas jūtas pret Vesa Andersona pasauli, esmu spiests atzīt - man patīk, kā šis seriāls izskatās.
Kāds tad ir sausais atlikums? Skaidrs jau, ka man tas nepatika - ja tev nākas piespiesties, lai noskatītos seriāla sēriju, kas ilgst padsmit minūtes, laikam jau tu neesi tā savaldzināts, un beigu beigās es patiešām uzskatu, ka tie 40 eiro, ko samaksāju par "Aģentūru", bija labāk investēta nauda nekā tas neviens eiro, ko samaksāju par "Paliec negatīvs". Iespējams, ka jauniešu auditorijai PN ir daudz labāk piemērots, par to ne man spriest, bet pat pašā labākajā noskaņojumā es nebūšu gatavs atzīt, ka šim seriālam būtu labs scenārijs un laba režija, turklāt itin droši varu apgalvot, ka manu kritisko vērtējumu neveido tas, ka es būtu homofobs, ksenofobs vai kovidiots.
No dabas esmu gaužām piekasīgs tipāžs, un "Paliec negatīvs" kontekstā man ir ļoti daudz sakāmā tieši attiecībā uz seriālā attēlotās situācijas slikto atbilstību reālajai pasaulei. Sāksim ar to, ka nekur un nekādos apstākļos netiktu realizēts scenārijs "davai, saliekam kopā istabiņās puišus un meitenes no dažādiem kolektīviem, kas nejauši gadījušies vienā muižā". Vienalga par "fakapu", ko pieļāvis telpu izīrētājs, bet šāda situācija nebūtu. Skatoties uz varoņiem, protams, nevar zināt, kāds tieši ir domāts viņu vecums - skolas vai pēcskolas, bet šāda piespiedu kārtā notiekoša dzimumu miksēšana ir principā neiespējama. Ja ņem vērā, ka kolektīvu vadītāji regulāri sazinājās ar jauniešu vecākiem, reālajā dzīvē viņi (un jo īpaši vecāki) vairāk satrauktos nevis par to, ka tik tur kāds nesaķer Covid, kā, piemēram, par grūtniecību. Un pat, ja sākotnēji viņi būtu šādi samiksēti, ar visu Covid risku, nākamajā rītā viņus varētu droši atkal nošķirt, jo tik ātri tas draņķis vēl nebūtu inkubējies un aplaišana vēl nebūtu varējusi notikt. Vēl viens būtisks faktors, kas reālajā dzīvē būtu citādāk: nevienā situācijā kā stāsta varonis neiesaistās alkohols. Jaunieši, kas brauc uz nedēļu ilgu nometni, nepaņēmuši līdzi neko stiprinātu, sastopami tikai televīzijas filmās. Bet labi - ja pieņem, ka seriāls risinās mazliet citādā pasaulē kā mūsējā, tāpat ne viss manī raisīja sajūsmu.
Daži pozitīvāk, daži mazāk pozitīvi komentējuši, ka seriāla veidotāji ietekmējušies no Vesa Andersona filmu stilistikas. Te nu šaubu nav - līdzību te ir vairāk nekā atšķirīgā. "Paliec negatīvs" izskatās pēc Andersona filmas - krāsu palete, kadrējums, ekscentriski personāži, dvīnes - filmētājas, nianses, detaļas, pat fona tapete, ar ko sākas sērijas, nekādi citādi kā atsauces es to visu vērtēt nevaru. Iespējams, kaut kas būtu te atrodams no tās stilistikas, ko gribētos saukt par "Piena" kino, kam piederēja arī "Kriminālās ekselences fonds" (kas, savukārt, ir tuvāks Tarantino nevis Andersona stilam), tomēr "Paliec negatīvs" pietrūkst dinamikas un asuma, lai tuvotos KEF. Tas ir dīvaini - lai arī PN sērijas ir super īsas, tām galīgi pietrūkst ātruma, un tās arī cieš no viena no "Aģentūras" netikumiem - saturs šķiet stiepts (un tas - ņemot vērā, ka seriāla kopējais apjoms ir mazāks par vienu standarta pilmetrāžas filmu). Turklāt, atšķirībā no Aģentūras, aktieri te nav tādi, kurus var ar baudu vērot pat tad, ja viņi lasa priekšā telefonu grāmatu. Par personāžiem - viņu ir daudz, bet lielākā daļa ir diezgan bezjēdzīgi un būtu varējuši tikt izmantoti vai nu daudz lietderīgāk vai nemaz. Piemēram, Gata Gāgas atveidotais muižas pārvaldnieks un viņa mīlestības interese - līdz pat pēdējai sērijai šī sižeta sānu līnija ir absolūti nevajadzīga un, lai arī beigās Gāga tiek pie vienas sakarīgas ainas, tā īsti neattaisno visu iepriekšējo. "Diversity" elements - tumšādaina meitene un čalis - gejs; ok - lai viņi te būtu, bet viņu funkcijas neaiziet tālāk par ķeksīti, ka viņi te ir (turklāt - baisi stereotipiskā veidā, īpaši attiecībā uz geju, kuram patīk krāsoties un viņš ar lielāko prieku palīdz savām istabas biedrenēm šajā aspektā; es, protams, nepretendēju uz eksperta statusu seksuālo minoritāšu jautājumos, bet man ir patiešām grūti noticēt, ka "sievietes labākais draugs gejs, ar kuru kopā iet iepirkties" nav kaut kas no stereotipu datubāzes). Reāli vienīgie jaunieši, kuriem ir kaut kas līdzīgs personībām, ir Vova, Džīdžī un... tā otra smukā meitene, nespēju iegaumēt viņas vārdu. Turklāt tai vismaz atrisinājums, kurš gan netiek pateikts līdz galam, varētu būt Šmaragdu Magdas svētākajiem principiem atbilstošs (ja nu kas - būtu tas patiešām drusku provokatīvā manierē seriāla beigās atklāts, es būtu gatavs automātiski tam iedot dažus pluspunktus par drosmi).
Pēc tam, kad esmu vairāku rindkopu garumā lējis verbālas un nestrukturētas samazgas pār seriāla veidotājiem, vajadzētu nobeigt ar kaut ko pozitīvu, vai ne? Pirmais pozitīvais, kas te saskatāms: tā ir mūzika. Jau tas vien, ka te ir iekšā Mantas "Bērni", lika manai sirdij mazliet atmaigt, bet arī neatkarīgi no tā muzikālais pavadījums ir teicams (ok, Carnival Youth klātbūtne ir nodeva laikmetam, bet uz to es varu skatīties ar devu iecietības), sava deva šarma ir arī Edgara Mākena sacerētajai seriāla tituldziesmai (ok, te mazliet piekasīšanās no manas puses - pretēji dziesmas anotācijā youtube lasītajam tā primāri atdarina nevis septiņdesmito gadu stilistiku, bet gan Supegrass dziesmu Alright, kura atdarina šo piesaukto septiņdesmito gadu manieri). Jaunieši, par kuriem neesmu pacenties noskaidrot, no kurienes viņi ņemti, kameras priekšā ir gana ticami un es spēju noticēt, ka jaunietis skatītājs lielākoties spēj viņiem noticēt. Un, lai arī seriāla vizuālā puse ir teju vai saucama par plaģiātu, tā kā man ir ļoti siltas jūtas pret Vesa Andersona pasauli, esmu spiests atzīt - man patīk, kā šis seriāls izskatās.
Kāds tad ir sausais atlikums? Skaidrs jau, ka man tas nepatika - ja tev nākas piespiesties, lai noskatītos seriāla sēriju, kas ilgst padsmit minūtes, laikam jau tu neesi tā savaldzināts, un beigu beigās es patiešām uzskatu, ka tie 40 eiro, ko samaksāju par "Aģentūru", bija labāk investēta nauda nekā tas neviens eiro, ko samaksāju par "Paliec negatīvs". Iespējams, ka jauniešu auditorijai PN ir daudz labāk piemērots, par to ne man spriest, bet pat pašā labākajā noskaņojumā es nebūšu gatavs atzīt, ka šim seriālam būtu labs scenārijs un laba režija, turklāt itin droši varu apgalvot, ka manu kritisko vērtējumu neveido tas, ka es būtu homofobs, ksenofobs vai kovidiots.
2021-02-17
comments powered by Disqus