Kazhes pierakstu burtnīca

Sākotnēji man šķita, ka šī grāmata ir Noras Ikstenas un mākslinieka Vilipsōna kopdarbs. Taču, ieskatoties rūpīgāk, var secināt, ka nav vis - jo Vilipsōns tur rakstīts lielākiem burtiem un Ikstena - mazākiem (ja kas - Nora Ikstena ir Vilipsōna sievas Indras māsa, kas varētu izskaidrot, kālab vispār šāds kopdarbs tapis). Līdz ar to jāatzīst, ka pilnvērtīga šīs grāmatas lasīšana man nesanāca tālab, ka par Vilipsōnu zinu gaužām maz. Precīzāk - zināju gaužām maz, jo caur Ārprātiju kaut ko uzzinājis, šķiet, būšu. Cik lielā mērā tas, kas ir šajā grāmatā stāstīts, ir patiess, tas jau ir cits jautājums, un droši vien tas nemaz nav būtisks.

Tātad, par ko ir šī grāmata? Tie ir dažādi īsi pastāsti, kas vēsta par Ārprātiju dažādās dzīves situācijās un dažādos laikos, sākot ar agru bērnību un beidzot ar vairāk vai mazāk mūsdienām. Ko par Ārprātiju nepieciešams zināt? Sievietes, alkohols un māksla. Šīs trīs lietas (jā, sieviete nav lieta un māksla arī tikai daļēji atbilst "lietas" statusam, bet...) Ārprātijam allaž stāv zāļu skapītī, reizēm ar labākiem, reizēm ar sliktākiem rezultātiem. Ne visas epizodes grāmatā ir uztveramas kā komiskas un ne visas arī kā veiksmīgi uzrakstītas, bet tas nekas. Vai būtu jārunā par to, kas no Ārprātija piedzīvojumiem ir vairāk ticams un kas - mazāk? Nē, manuprāt, nē, jo Vilipsōns šķiet esam tāda tipa mākslinieks, kurš savu dzīvi uzskata par vienu no saviem darbiem, un diez vai viņš būs tas cilvēks, kurš starp faktiem un skaistu stāstu izvēlēsies pirmo. Un patiesībā - kurš gan darītu citādi? Jāatzīmē, ka stāsti par Ārprātiju un alkoholu ir pārsteidzoši maz pretreakcijas raisoši - pat Marina, kura allaž ir ļoti kritiski pret visādu dzērājepizožu atstāstījumu, par šo grāmatu itin daudz skaļi smējās (tiesa, tas neattiecas uz stāstiem par Ārprātiju bērnībā, jo tur liela daļa satura ir visai garlaicīga, iespējams, ka Vilipsōns būtu varējis jauno Ārprātiju padarīt mazliet vairāk apkārtējos līdz Ārprātam novedošu).

Vai šo grāmatu var uzskatīt par mūsdienu (vai pareizāk - nosacīti mūsdienu, tomēr jauns Ārprātijs bija pirms zināma laiciņa) bohēmas atspoguļojumu? Iespējams, bet man šķiet, ka tam nav īsti nozīmes. Kam ir? Nezinu. Grāmatas ilustrācijām, kurās prognozējami ir daudz kailu sieviešu? Varbūt. Man nav nekāda super kategoriska viedokļa par šo grāmatu. Izlasīju, kopumā bija interesanti, bet ne tādā mērā, lai es tagad sev kaklā piekārtu kartonu ar tekstu "Sadzirdi Vilipsōna vēsti!" un bez cita apģērba kā vien šis kartons vazātos pa Vecrīgu. Sašņorēs tak, un es jau neesmu mākslinieks, nevaru šādus izgājienus atļauties.

P.S. 2018. gadā Vilipsōnam bija arī personālizstāde "Ārprātija piedzīvojumi"