Koncerts Ansamblī
Man bija šķitis, ka "Voiceks Voiska" savu muzikālo darbību pirms dažiem gadiem izbeidza. Tagad neesmu gan drošs, kālab man tas tā šķita. Lai vai kā, teikt, ka VV būtu super aktīva grupa, arī nevar. Kad viņiem pēdējo reizi ir bijusi kāda jauna dziesma? Un fakts, ka "Ansamblī" var iegādāties uz šo brīdi svaigāko VV albumu - 2011. gada "Augšā strādā" - šo iespaidu tikai pastiprina. Bet, kā lai arī nebūtu, uzzinājis, ka šāds koncerts būs - noskaņojos, ka uz to jādodas!
Šajā koncertā bija arī īpašais viesis, par kuru teorētiski vajadzētu rakstīt atsevišķi, tā es pēdējos gados esmu pasācis darīt. Bet no otras puses - ko gan es varētu tik ļoti izvērsti pateikt par grupu "Zaķis"? Arī šo mākslinieku (jo Zaķis jau patiesībā ir viens, lai arī ar vārdu "grupa", ar rotējošiem bundziniekiem, ko nu konkrētajā vakarā var sarunāt) sen nebiju redzējis uzstājamies, bet nekādas sevišķas pārvērtības viņa daiļrade pēdējos gados nav piedzīvojusi, un ko gan citu varētu gribēt, jo tas tomēr ir Zaķis! Kā allaž - ne vairāk kā divi akordi, kā allaž - plašāk lietotais vārds ir "pohuj" un, protams, nav šaubu, ka "tā nav gaisma tuneļa galā, tā ir apziņa, ka esam..." (rektālajā atverē). Neesmu sekojis Zaķa gaitām, bet vismaz "Ansamblī" viņš šķiet esam biežs viesis, un arī viņa soctīklu aktivitātes liecina, ka Zaķis koncertē daudz. Pārsteidz, ka daļa dziesmu pat šķita pazīstamas, un izklaides ziņā viņa uzstāšanās bija laba, lai arī biju priecīgs, ka biju atteicies no sākotnējās ieceres uz šo koncertu ņemt līdzi Esteri (par Zaķa uzstāšanos iepriekšējas informācijas nebija).
Un tad nāca "Voiceka Voiskas" laiks. Šis koncerts bija brīvs no jebkādiem pārsteigumiem - visas dziesmas zināmas, noveco ne tikai mūziķi uz skatuves, bet arī publika, kas viņus bauda (mani, protams, ieskaitot), bet neizskatās, ka kādai no iesaistītajām pusēm tas sagādātu sevišķus pārdzīvojumus. Vīri skatuves tuvumā joprojām lēkā, dažs pat oktobra vakarā bez krekla, Jurelis un kompānija izklaidē un šķiet labi pavadām laiku. Ir grupas, par kurām man rodas depresīvas sajūtas, ka tās spēlē tās pašas vecās dziesmas vecās skaņās, ka nav nekādu pārmaiņu, bet tieši VV gadījumā man pret to nav ne mazāko iebildumu. Šī bija reize, kur es ar prieku klausījos tās pašas zināmās dziesmas, kā nu pratu, maucu līdz gan tekstus, gan imitāciju par dejošanu līdzi. Gadās tādas reizes, kad tu vienkārši gribi padziedāt par Ludi, kuram garšo konfektes (ar riekstiem), un Annu, kurai patīk mašīnas (svaigā krāsā), un šajā reizē lieliski salikās kopā vēlmes un iespējas. Bija forši!
Kad būs nākamā reize, kad redzēšu "Voiceku" spēlējam - kas to lai zina, bet kādam brīdi ar pozitīvām emocijām tiku uzlādēts, ko nespēja sačakarēt pat apstāklis, ka no "Ansambļa" mājup riteni nācās stumt, nevis ar to braukt, un vēl ceļā kaut kur pazaudēju daļu no bremzes. Tie ir dzīves sīkumi.
Šajā koncertā bija arī īpašais viesis, par kuru teorētiski vajadzētu rakstīt atsevišķi, tā es pēdējos gados esmu pasācis darīt. Bet no otras puses - ko gan es varētu tik ļoti izvērsti pateikt par grupu "Zaķis"? Arī šo mākslinieku (jo Zaķis jau patiesībā ir viens, lai arī ar vārdu "grupa", ar rotējošiem bundziniekiem, ko nu konkrētajā vakarā var sarunāt) sen nebiju redzējis uzstājamies, bet nekādas sevišķas pārvērtības viņa daiļrade pēdējos gados nav piedzīvojusi, un ko gan citu varētu gribēt, jo tas tomēr ir Zaķis! Kā allaž - ne vairāk kā divi akordi, kā allaž - plašāk lietotais vārds ir "pohuj" un, protams, nav šaubu, ka "tā nav gaisma tuneļa galā, tā ir apziņa, ka esam..." (rektālajā atverē). Neesmu sekojis Zaķa gaitām, bet vismaz "Ansamblī" viņš šķiet esam biežs viesis, un arī viņa soctīklu aktivitātes liecina, ka Zaķis koncertē daudz. Pārsteidz, ka daļa dziesmu pat šķita pazīstamas, un izklaides ziņā viņa uzstāšanās bija laba, lai arī biju priecīgs, ka biju atteicies no sākotnējās ieceres uz šo koncertu ņemt līdzi Esteri (par Zaķa uzstāšanos iepriekšējas informācijas nebija).
Un tad nāca "Voiceka Voiskas" laiks. Šis koncerts bija brīvs no jebkādiem pārsteigumiem - visas dziesmas zināmas, noveco ne tikai mūziķi uz skatuves, bet arī publika, kas viņus bauda (mani, protams, ieskaitot), bet neizskatās, ka kādai no iesaistītajām pusēm tas sagādātu sevišķus pārdzīvojumus. Vīri skatuves tuvumā joprojām lēkā, dažs pat oktobra vakarā bez krekla, Jurelis un kompānija izklaidē un šķiet labi pavadām laiku. Ir grupas, par kurām man rodas depresīvas sajūtas, ka tās spēlē tās pašas vecās dziesmas vecās skaņās, ka nav nekādu pārmaiņu, bet tieši VV gadījumā man pret to nav ne mazāko iebildumu. Šī bija reize, kur es ar prieku klausījos tās pašas zināmās dziesmas, kā nu pratu, maucu līdz gan tekstus, gan imitāciju par dejošanu līdzi. Gadās tādas reizes, kad tu vienkārši gribi padziedāt par Ludi, kuram garšo konfektes (ar riekstiem), un Annu, kurai patīk mašīnas (svaigā krāsā), un šajā reizē lieliski salikās kopā vēlmes un iespējas. Bija forši!
Kad būs nākamā reize, kad redzēšu "Voiceku" spēlējam - kas to lai zina, bet kādam brīdi ar pozitīvām emocijām tiku uzlādēts, ko nespēja sačakarēt pat apstāklis, ka no "Ansambļa" mājup riteni nācās stumt, nevis ar to braukt, un vēl ceļā kaut kur pazaudēju daļu no bremzes. Tie ir dzīves sīkumi.
2024-10-04
comments powered by Disqus