Kazhes pierakstu burtnīca

Gadās, ka man uznāk vēlme skatīties totālu sviestu. Tā tomēr nav, ka es būtu caur un caurēm intelektuālis, kas dievina tikai dāņu arthouse kino un klausās tikai kvalitatīvu džezu. Pupi un alus tomēr arī ir daļa vērtību sistēmas. Un, kad ir īpaši bezsaturīgs noskaņojums, gadās skatīties kaut ko tādu kā "What About Dick?".
Šis konkrētais darbs nav īsti filma un nav īsti teātris - darba formāts ir tāds, ka aktieri uz skatuves dzīvās auditorijas priekšā lasa lugu no lapām. Varētu teikt, ka tas ir mēģinājums, bet nē - tas nav pat īsti mēģinājums, jo mēģinājums paredz, ka kādreiz būtu jāpienāk arī īstajam iestudējumam, bet šī darba gadījumā nekā tāda nebūs. Cik saprotu, to definē kā radio lugu dzīvās auditorijas priekšā. Specifiski, ne?
Šajā konkrētajā radio lugā piedalās vismaz divas ļoti labi zināmas sejas - Eric Idle, kas savulaik bija viens no Monty Python dalībniekiem (tiesa - pēdējos gados viņš, šķiet, nav piedalījies nevienā kaut puslīdz sakarīgā projektā) un Russell Brand - komiķis, kuru tu varbūt varētu atcerēties no, piemēram, "Get Him to the Greek", kur viņš atveido visai ekstravagantu rokmūziķi, kas izpilda tādas skaistas dziesmas kā "Stroke the Furry Walls", "The Clap" un citas. Šajā konkrētajā darbā arī dziedāšana parādās, bet Brand nav tās galvenais dalībnieks. Ā, atcerējos, vēl te piedalās Bilijs Konolijs. Un dažas aktrises, kuras arī ir redzētas, bet kuru vārdus bez Interneta izmantošanas es neatcerēšos. Bet Internets man šobrīd nav pieejams. Nopietni. Apraksts top, atrodoties vecāku mājās, kur es nezinu WiFi paroli, gaidot, kamēr uzvārīsies rīsi, ar kuriem barot suņus. Un tam vēl kādu laiciņu vajadzēs. Tā man vismaz šķiet.
Visai interesanta loma šajā lugā ir Aidlam (kurš, cik nojaušu, ir šī literārā darba autors - tā īsti patiesībā neesmu painteresējies) - viņš personificē klavieres. Jā, klavieres, kuras ļoti aktīvi piedalās darba sižetā. Ja to var nosaukt par darbu, jo principā tas ir drīzāk peņu joku apkopojums. Ko būtu grūti nosaukt par pārsteigumu lugai ar nosaukumu "What about Dick?". Protams, Diks ir arī viens no lugas varoņiem (viņu arī atveido Brands), bet skaidrs, ka viņa galvenā funkcija tur ir vārds. Frāžu apmaiņa no kategorijas: "Have you seen Dick?" - "Not lately." ir, iespējams, būtiskākā šīs lugas sastāvdaļa. Faktiski neesmu pārliecināts, ka tur bija jebkas, izņemot seksa jokus. Un nepavisam neesmu pārliecināts, ka tur bija arī kādi patiešām labi seksa joki.
Līdz ar to, ja jau šis darbs ir nesmieklīgs peņu joku apkopojums, cik ļoti tas man nepatika? Patiesībā - nebija tik traki. Bija gana interesanti vērot aktierus lasām savus tekstus no lapām, laiku pa laikam sākot smieties un nevarot nolasīt frāzi līdz galam (ar to īpaši izcēlās Konolijs). Vismaz no izklaides viedokļa bija tīri ok, par garlaicību sūdzēties nevarēja. Protams, tas ir pilnīgi izteikts mindless fun un nav nekādu racionālu iemeslu, kāpēc kāds varētu VĒLĒTIES skatīties "What about Dick?", bet ja jau esi sācis - nav tā, ka gribētos uzreizt slēgt ārā un aizmirst. Aizmirsīsi tāpat, arī noskatījies līdz galam.