Kazhes pierakstu burtnīca

Vispār šo piektdienas vakaru biju plānojis pavadīt iekš Depo, kur notika PND 15 gadu jubilejas koncerts. Taču līdz iekšā tikšanai Depo netiku - apsargi tobrīd cītīgi mēģināja pārliecināt divus čaļus, ka tie ir pārāk lielā šmigā, lai tiktu ielaisti iekšā, līdz roku vicināšanai (vismaz, kamēr es tur atrados) neaizgāja, bet čakars bija pamatīgs - kādas 5-10 minūtes, ko tur nostāvēju, nevienu iekšā nelaida, un notika skaidrošanās. Tā kā novēroju, ka šie divi čaļi šajā pasākumā bija drīzāk norma, nekā izņēmums, pieņēmu, ka man kā absolūtam skaidrgalvim tur īsti nebūs ko darīt. Tālab devos vien prom.
Tā kā nekas cits man zināms roķīgs šajā piektdienas vakarā Rīgā nebija gaidāms, pārvietojos uz Nabaklab, kur vajadzēja uzstāties divām pilnīgi man nezināmām grupām - WhiteShade un Bloody Heel. Noskatījos/noklausījos gan tikai pirmās grupas uzstāšanos, jo kaut kā nebija īstais noskaņojums. Grupa patiesībā tīri interesanta - manām acīm raugoties, grupas dalībnieki ir totālie tīņi, bet spēlē gana interesanti, plus viņu uzspēlētais pūdeļroka/glam imidžs nav slikts, un grupas vokālistam Henrijam ir visai laba rīkle, kas ļauj tīri labi imitēt Džeimsu Hetfīldu. Kā jau tas nezināmu grupu gadījumos ir raksturīgi, gan es, gan vairums citu "vienkāršo" skatītāju ar lielāku prieku klausījāmies "kaverus" (Metallica&39;s "Enter Sandman" un Līvu "Dzelzsgriezējs") un nevis pašas grupas rakstītos skaņdarbus.
Kā jau teicu, uzstāšanās bija laba un citos apstākļos droši vien es būtu palicis arī uz otro grupu, bet vakar vienkārši negribējās, un salīdzinoši AC/DC Tribute pasākums pagājušonedēļ mani uzrunāja vairāk. No kā gan var izdarīt acīmredzamu secinājumu - uz dullo iet uz koncertiem nav baigais prāta darbs. Lai gan, protams, mūžsenais princips darbojas - dzīvajā un klātienē teju jebkura grupa izklausās labi.