Wreck-It Ralph
Vakar sanāca paviesoties pie Rustanoviču ģimenes, kur bija paredzēts skatīties kādu filmu. Tā kā izrādījās, ka nevienam (proti, nevienam, izņemot mani un N.R.) nebija noskaņojuma jebkam kaut puslīdz nopietnam, tika izvēlēts drošākais variants - multfilma, kura šogad domājams dabūs Oskaru kā gada labākā animācijas filma.
Jāatzīst, ka "Wreck-It Ralph" veidotāji ir ļoti labi padomājuši par vienu lietu - kā padarīt bērniem domātu multfilmu pietiekami interesantu arī viņu vecākiem, vienlaikus izvairoties no divdomīgiem jokiem (tādiem, kādu netrūkst, piemēram, Šrekā). Proti - šī multfilmas varoņi ir datorspēļu personāži, taču nevis Angry Birds paaudzes datorspēļu, bet gan tādu, kuras galvenokārt dzīvoja spēļu automātu pasaulē, un kuras bija aktuālas pirms divdesmit-trīsdesmit gadiem. Proti, tajā laikā, kad ar tām aizrāvās tagadējo bērnu vecāki. Ideāls plāns, manuprāt!
Lieki teikt, ka es neesmu nekad bijis pārākais spēļu entuziasts, taču man pilnīgi noteikti ir daudz vairāk intereses par "to dienu" spēlēm, nekā par aktuālajām, jo es gluži vienkārši esmu tāds cilvēks. Līdz ar to, ieraugot multfilmā spociņus no Pac Man vai bruņurupuci no Super Mario, es jūtos daudz vairāk uzrunāts, nekā, ja tur parādītu... man nav ne mazākās nojautas, ko, jo es tikai aptuveni iztēlojos, kas spēļu faniem ir aktuāls šobrīd. Tanki? Putni un cūkas? World of Warcraft? Vienalga.
Tātad, multfilmas galvenais varonis Demolētājs Ralfs ir ļaunais varonis kādā 30 gadus vecā spēlē (balstīta uz Donkey Kong), taču viņam nepatīk, ka viņu citi spēles personāži nepieņem savā vidū arī tad, kad spēli neviens nespēlē (te darbojas līdzīgs princips kā Toy Story, ar to vien atšķirību, ka varoņi ir spēļu personāži un nevis rotaļlietas). Rezultātā viņš pamet savu spēli un kādu laiku paviesojas dažās citās, kur sākas dažādi spraigi un mazāk spraigi notikumi.
Sižets ir paplāns, kā jau Disney studijas multfilmai pieklājas. Un varu piekrist Normim, ka vislabākā animācija šajā multfilmā bija titros pēc pašas multfilmas beigām - daudz radošāka, atmiņā paliekošāka, interesantāka, kamēr pamatdaļa vizuāli izskatās pēc tipiskas mūsdienu datorgrafikas multenes, tādu, kādu ir vismaz simtiem.
Nekāds baigais šedevrs jau nu šī multfilma nav - skatāms gabals, ļoti labi nostrādāts mērķauditorijai, bet ne vairāk.
Jāatzīst, ka "Wreck-It Ralph" veidotāji ir ļoti labi padomājuši par vienu lietu - kā padarīt bērniem domātu multfilmu pietiekami interesantu arī viņu vecākiem, vienlaikus izvairoties no divdomīgiem jokiem (tādiem, kādu netrūkst, piemēram, Šrekā). Proti - šī multfilmas varoņi ir datorspēļu personāži, taču nevis Angry Birds paaudzes datorspēļu, bet gan tādu, kuras galvenokārt dzīvoja spēļu automātu pasaulē, un kuras bija aktuālas pirms divdesmit-trīsdesmit gadiem. Proti, tajā laikā, kad ar tām aizrāvās tagadējo bērnu vecāki. Ideāls plāns, manuprāt!
Lieki teikt, ka es neesmu nekad bijis pārākais spēļu entuziasts, taču man pilnīgi noteikti ir daudz vairāk intereses par "to dienu" spēlēm, nekā par aktuālajām, jo es gluži vienkārši esmu tāds cilvēks. Līdz ar to, ieraugot multfilmā spociņus no Pac Man vai bruņurupuci no Super Mario, es jūtos daudz vairāk uzrunāts, nekā, ja tur parādītu... man nav ne mazākās nojautas, ko, jo es tikai aptuveni iztēlojos, kas spēļu faniem ir aktuāls šobrīd. Tanki? Putni un cūkas? World of Warcraft? Vienalga.
Tātad, multfilmas galvenais varonis Demolētājs Ralfs ir ļaunais varonis kādā 30 gadus vecā spēlē (balstīta uz Donkey Kong), taču viņam nepatīk, ka viņu citi spēles personāži nepieņem savā vidū arī tad, kad spēli neviens nespēlē (te darbojas līdzīgs princips kā Toy Story, ar to vien atšķirību, ka varoņi ir spēļu personāži un nevis rotaļlietas). Rezultātā viņš pamet savu spēli un kādu laiku paviesojas dažās citās, kur sākas dažādi spraigi un mazāk spraigi notikumi.
Sižets ir paplāns, kā jau Disney studijas multfilmai pieklājas. Un varu piekrist Normim, ka vislabākā animācija šajā multfilmā bija titros pēc pašas multfilmas beigām - daudz radošāka, atmiņā paliekošāka, interesantāka, kamēr pamatdaļa vizuāli izskatās pēc tipiskas mūsdienu datorgrafikas multenes, tādu, kādu ir vismaz simtiem.
Nekāds baigais šedevrs jau nu šī multfilma nav - skatāms gabals, ļoti labi nostrādāts mērķauditorijai, bet ne vairāk.
2013-02-10
comments powered by Disqus