Startējām ceturto reizi. Kā allaž, Zaigas godu aizstāvēja Edijs, Evija un Raimonds. Trešo reizi bruņinieku rindās bija Raiča, bet savu debiju piedzīvoja Marina.
Vēl pirms spēles sākuma Evija paziņoja, ka mums vajagot mērķi. Vispār, cik novērots, mērķtiecība nav mūsu sastāva stiprā puse, bet ja vajag - tad vajag. Vienojāmies, ka mums ir jābūt trijniekā. Plāns ambiciozs, bet teorētiski realizējams.
Protams, ja mēs mācētu atpazīt zvaigznājus, būtu pavisam labi, bet nevar jau gribēt visu. Vai pareizāk - gribēt jau var, bet ar sasniegšanu reizēm tā ir, kā ir.
Nemāku teikt, kas tieši bija izšķirošais faktors, kas mums šoreiz ļāva uzvarēt? Pareizā dalībnieku ierašanās secība? Evijas zābaki? Labās atmiņas īpašnieks Edijs, kas Eviju sveica aizvadītajā vārda dienā ar ziediem un konfektēm? Pareizi izvēlētas uzkodas (siera un kalmāru gredzeni)? Marinas piesaistīšana? Raičas krekls? Evijas zināšanas kino un videoklipos? Pareizs zvaigžņu stāvoklis? Veiksmīga sagadīšanās, ka atbildes uz vairākiem jautājumiem pēdējo dienu laikā bija lasītas Internetā?
Kā lai arī nebūtu, tieši Zaiga kļuva par to komandu, kas vakara noslēgumā baudīja Sabiles sidru. Ar to mēs Zaigu arī apsveicam! Un nav šaubu - turpmāk mēs kļūsim tikai stiprāki!