Šmidzis ārpus Šengenas
Alternatīvā šlāgera grupa "Zupski Rubin" savus cienītājus ar jauniem ierakstiem un koncertiem priecē gaužām reti. Iespējams, tas ir pieskaņoti pašu cienītāju daudzumam. Tomēr 2015.gada nogalē ZR nāca klajā ar savu (šķiet) otro pilnmetrāžas ierakstu "ŠāŠ" jeb "Šmidzis ārpus Šengenas". Lai arī kopšminialbuma "Šmidzis K. Vāverts dzied Ciršļa skaistākās dziesmas" pagājuši tikai trīs gadi, šis laiks šķiet kā mūžība, līdz ar to ŠāŠ saceltā ažiotāža varētu būt līdzīga tai, cik nepacietīgi tika gaidīts Guns'N'Roses elbums "Chinese Democracy", un līdz ar to arī prasības pret šo ierakstu ir gandrīz tikpat augstas.
Principiālais jautājums, kas nodarbina "Zupska" fanus visā pasaulē - kā tad tas nākas, ka Šmidzis nonācis ārpus Šengenas? Vai tad nav tā, ka Šengenas pilsēta atrodas Luksemburgas lielhercogistē - tai pat valstī, kurā Šmidzis mājo jau ilgus gadus? Vai arī es būtu palaidis garām Vāverta kunga pārcelšanos uz Vāczemi (kura gan tāpat atrodas Šengenas zonā)? Vai varbūt jārok dziļāk un Zupski Rubin kā sociāli aktīvs ansamblis paredz tuvojošos Šengenas norietu un līdz ar to Šmidzis gatavojas samierināties ar dzīvi ārpus Šengenas?
Kā lai arī nebūtu, jaunajā "Zupska" veikumā ir kāds acīmredzams trūkums - tajā nav nevienas vienīgas dziesmas par ciršļiem. Pat ne pašas īsākās. Labi, ka vismaz pilnībā grauzēji nav piemirsti, tos pieminot brīnišķīgajā skaņdarbā "Astoņkāmis", kas būtu raksturojams kā Velvet Underground un "Ēnu kaleidoskopa" tikšanās. Šajā skaņdarbā turklāt dzirdams sievietes vokāls, kas varbūt gluži neatsauc prātā Nico dalību pirmajā VU ierakstā, bet raisa eksistenciālas pārdomas par purva gārņa vietu latviešu kultūrkodā.
Šķiet, ka vienotas tēmas vai stilistikas šim ierakstam nav. Tā teju vai pinkfloidiskais "Fantadrons" var pāriet žanriski nekvalificējamā mazliet rupjajā "Dramatiskās maskaļas", kas, savukārt, pāriet gandrīz bērnu dziesmā "Ezītis ar drezīnu", kura gan ir teju vai ideāli atonāla, līdz ar to diez vai mazajam Ļeņinam tā būtu patikusi. Iespējams, ka mazais Ļeņins nebūtu priecājies arī par "Zatknis, sdohni, otjebis", ja vien tā nebūtu veltīta sociāldemokrātiem kopumā un biedram Dže personīgi. Toties mazais Iļjičs noteikti būtu sajūsmā par kompozīciju "Cūkgaļas kafejnīca" - pieņemot, ka tajā ir pausts sapnis, ka kādu dienu augstākā labuma cūkgaļa būs pieejama arī proletariātam. Grūti gan saprast, vai Vaislas Kuilis ir piedalījies šī skaņdarba ierakstā, bet vismaz garā viņš tur noteikti ir stāvējis klāt. Šī dziesma savā konceptā atsauc prātā Pupociklu vasaras skaņdarbu "Vai tu no kakla būsi šovakar", un vēl jo vairāk par PV nevar neiedomāties brīdī, kad sāk skanēt "Fantompupi" - tur gan vokāls ir izteikti "pupociklīgs", gan dziesmas tematika.
Šķiet, ka tik varenu grāvēju kā "Madrevičs komats Artūrs" vai "Hipercirslis" šajā ierakstā nebūs, un tomēr nešaubos, ka ŠāŠ ar laiku radīs vietu Latvijas sviestroka zelta fondā (proti - grims pilnīgā aizmirstībā) un kas zina - varbūt kādu dienu savu versiju par "Bagātu gadu" ierakstīs arī tautā mīļotā grupa "The Sound Poets".
Principiālais jautājums, kas nodarbina "Zupska" fanus visā pasaulē - kā tad tas nākas, ka Šmidzis nonācis ārpus Šengenas? Vai tad nav tā, ka Šengenas pilsēta atrodas Luksemburgas lielhercogistē - tai pat valstī, kurā Šmidzis mājo jau ilgus gadus? Vai arī es būtu palaidis garām Vāverta kunga pārcelšanos uz Vāczemi (kura gan tāpat atrodas Šengenas zonā)? Vai varbūt jārok dziļāk un Zupski Rubin kā sociāli aktīvs ansamblis paredz tuvojošos Šengenas norietu un līdz ar to Šmidzis gatavojas samierināties ar dzīvi ārpus Šengenas?
Kā lai arī nebūtu, jaunajā "Zupska" veikumā ir kāds acīmredzams trūkums - tajā nav nevienas vienīgas dziesmas par ciršļiem. Pat ne pašas īsākās. Labi, ka vismaz pilnībā grauzēji nav piemirsti, tos pieminot brīnišķīgajā skaņdarbā "Astoņkāmis", kas būtu raksturojams kā Velvet Underground un "Ēnu kaleidoskopa" tikšanās. Šajā skaņdarbā turklāt dzirdams sievietes vokāls, kas varbūt gluži neatsauc prātā Nico dalību pirmajā VU ierakstā, bet raisa eksistenciālas pārdomas par purva gārņa vietu latviešu kultūrkodā.
Šķiet, ka vienotas tēmas vai stilistikas šim ierakstam nav. Tā teju vai pinkfloidiskais "Fantadrons" var pāriet žanriski nekvalificējamā mazliet rupjajā "Dramatiskās maskaļas", kas, savukārt, pāriet gandrīz bērnu dziesmā "Ezītis ar drezīnu", kura gan ir teju vai ideāli atonāla, līdz ar to diez vai mazajam Ļeņinam tā būtu patikusi. Iespējams, ka mazais Ļeņins nebūtu priecājies arī par "Zatknis, sdohni, otjebis", ja vien tā nebūtu veltīta sociāldemokrātiem kopumā un biedram Dže personīgi. Toties mazais Iļjičs noteikti būtu sajūsmā par kompozīciju "Cūkgaļas kafejnīca" - pieņemot, ka tajā ir pausts sapnis, ka kādu dienu augstākā labuma cūkgaļa būs pieejama arī proletariātam. Grūti gan saprast, vai Vaislas Kuilis ir piedalījies šī skaņdarba ierakstā, bet vismaz garā viņš tur noteikti ir stāvējis klāt. Šī dziesma savā konceptā atsauc prātā Pupociklu vasaras skaņdarbu "Vai tu no kakla būsi šovakar", un vēl jo vairāk par PV nevar neiedomāties brīdī, kad sāk skanēt "Fantompupi" - tur gan vokāls ir izteikti "pupociklīgs", gan dziesmas tematika.
Šķiet, ka tik varenu grāvēju kā "Madrevičs komats Artūrs" vai "Hipercirslis" šajā ierakstā nebūs, un tomēr nešaubos, ka ŠāŠ ar laiku radīs vietu Latvijas sviestroka zelta fondā (proti - grims pilnīgā aizmirstībā) un kas zina - varbūt kādu dienu savu versiju par "Bagātu gadu" ierakstīs arī tautā mīļotā grupa "The Sound Poets".
2016-01-05
comments powered by Disqus