Koncerts Depo
Pilnīgs vāks! Šīs nedēļas sešās pirmajās dienās tikai vienu vakaru nebiju kādā koncertā! Sestdien patiesībā nebiju plānojis turpināt koncertu apmeklēšanas sēriju, taču... gadās visādi, un šoreiz tieši šādi sagadījās.
Vispirms uz skatuves bija gaidāma neofolk/experimental mūziķa "Klusināts" uzstāšanās. Lai arī pēdējā laikā manas zināšanas pašmāju mūzikā ir kaut cik gājušas uz labo pusi (piemēram, pateicoties kolēģiem, esmu dzirdējis Vecenes no poliklīnikas, par ko gan laikam nevajadzētu nevienam izteikt pateicību), tāds "Klusināts" man neizteica neko. Un, jāatzīst, arī pēc vakardienas koncerta neko daudz skaidrības neradās. Nē, es pats biju skaidrs kā tīrīšanas līdzeklis "Skaidra", nevis pilns kā mārks (ja kas - kāpēc mārks vienmēr ir pilns? kas vispār ir mārks? kuram tas ir izdevīgi?), bet "Klusināta" mūziku es nesapratu. Vispār jau elektronika nav īsti mana tēma, ja vien tas nav kaut kas tik vienkāršs un parastam plebejnīcu apmeklētājam saprotams kā "Kraftwerk". Kā lai raksturo Klusinātu? Viens čalis, viens sintezators, viens laptops, viens mikrofons. Trokšņi, paretam skaņas, lielākoties - ausīs griezoši trokšņi. Reizēm Klusināts kaut ko saka, bet laikam jau viņš ir klusināts, tāpēc neko nevarēju saprast. Ja viņš skaitās piederīgs neofolka mūzikai, var gadīties, ka viņa skandētie teksti ir Dainas vai vismaz kaut kas tamlīdzīgs. Bet saprast to tāpat nevarēja, tikpat labi viņš būtu varējis lasīt ko līdzīgu šim (ja nu kas - Metal Spoken Word ir satriecoši labs!)
Un tad - "Ēnu kaleidoskops". Tā kā pirms koncerta tiku nosacīti iepazīstināts ar grupas čellisti, man droši vien vajadzētu tagad rakstīt, ka šī bija labākā koncertuzstāšanās, ko jebkad esmu redzējis. Nē - blogeris ar daždesmit cilvēku lasītāju auditoriju nav uzpērkams! Man ir principi un ideāli! Vai arī nav, atkarībā no noskaņojuma.
Kas ir droši jāatzīst - "Ēnu kaleidoskops" patiešām izklausās pēc grupas, kura ir tiesīga saukties par neofolk. Tā kā es no mūzikas neko nesaprotu, tad tu velti cerēsi sagaidīt šajā aprakstā nosaukumus dažādiem grabuļiem, kas tiek izmantoti ĒK dziesmās - man tie visi ir grabuļi, un viss. Man kā proletāram plebejam nav jāzina visādi smalkumi, pietiek, ja par kaut ko pasaku "laaaaabs!" un par kaut ko citu "sūds! tas ir pretrunā visām marksisma-ļeņinisma tēzēm un ir klaja amerikanožīdiskā masonu imperiālisma propaganda!"
Bet ja nopietni? Ar nopietni ir grūtāk, nav īsti man raksturīgi. Tomēr pacentīšos. Patiesībā - bija interesanti. Ja, šķiet, pirmajā ĒK izpildītajā dziesmā man radās iespaids, ka viss tā kā būtu labi, vienīgi grupas līdera Vārnas vokāls ir kaut kāds ne tāds, tad tālāk bija itin labi - šķiet, ka šī čaļa galvenais triks ir nedziedāt savā normālajā balsī, jo tad viņš izklausās pārāk... normāls... un neizteiksmīgs. Bet dažādi sumpurnīgi un raganīgi gājieni uzreiz dara skatu labāku. Varu iztēloties ĒK ļoti labi iederamies Undīnē, šķiet, ka savulaik viņi tur patiešām ir spēlējuši - jo visa muzikālā tematika kaut kā ļoti labi atbilst. Vispār jau man tīk grupas, kuras roku miksē ar tautiskiem elementiem (ne obligāti - latviešu tautiskiem elementiem), reizēm tīri labi pie sirds iet arī tīrs folks, bet tas tā - pēc noskaņas, un - pilnīgi ne šī konkrētā koncerta tēmā.
Kas bija interesanti - šķiet, ĒK nepastāv tāda padarīšana kā "setlist" - grupas dalībnieki uz priekšu nezina, kāda būs nākamā dziesma, ko viņi spēlēs. Nezinu, vai tā šiem ir norma vai nē, bet man tā atgādināja ikdienas pusdienu pasākumu ar kolēģiem, kad izejam no biroja un ārā pie durvīm jautājam viens otram - kur tad iesim ēst, jo pieņemt šādu lēmumu ātrāk ir slikts stils. Dzirdēju, ka 21.decembrī ĒK būšot redzami Ģertrūdes ielas teātrī. Varētu tā kā aiziet, man šogad pēc plāna vēl vismaz divi koncerti jāapmeklē.
Vispirms uz skatuves bija gaidāma neofolk/experimental mūziķa "Klusināts" uzstāšanās. Lai arī pēdējā laikā manas zināšanas pašmāju mūzikā ir kaut cik gājušas uz labo pusi (piemēram, pateicoties kolēģiem, esmu dzirdējis Vecenes no poliklīnikas, par ko gan laikam nevajadzētu nevienam izteikt pateicību), tāds "Klusināts" man neizteica neko. Un, jāatzīst, arī pēc vakardienas koncerta neko daudz skaidrības neradās. Nē, es pats biju skaidrs kā tīrīšanas līdzeklis "Skaidra", nevis pilns kā mārks (ja kas - kāpēc mārks vienmēr ir pilns? kas vispār ir mārks? kuram tas ir izdevīgi?), bet "Klusināta" mūziku es nesapratu. Vispār jau elektronika nav īsti mana tēma, ja vien tas nav kaut kas tik vienkāršs un parastam plebejnīcu apmeklētājam saprotams kā "Kraftwerk". Kā lai raksturo Klusinātu? Viens čalis, viens sintezators, viens laptops, viens mikrofons. Trokšņi, paretam skaņas, lielākoties - ausīs griezoši trokšņi. Reizēm Klusināts kaut ko saka, bet laikam jau viņš ir klusināts, tāpēc neko nevarēju saprast. Ja viņš skaitās piederīgs neofolka mūzikai, var gadīties, ka viņa skandētie teksti ir Dainas vai vismaz kaut kas tamlīdzīgs. Bet saprast to tāpat nevarēja, tikpat labi viņš būtu varējis lasīt ko līdzīgu šim (ja nu kas - Metal Spoken Word ir satriecoši labs!)
Un tad - "Ēnu kaleidoskops". Tā kā pirms koncerta tiku nosacīti iepazīstināts ar grupas čellisti, man droši vien vajadzētu tagad rakstīt, ka šī bija labākā koncertuzstāšanās, ko jebkad esmu redzējis. Nē - blogeris ar daždesmit cilvēku lasītāju auditoriju nav uzpērkams! Man ir principi un ideāli! Vai arī nav, atkarībā no noskaņojuma.
Kas ir droši jāatzīst - "Ēnu kaleidoskops" patiešām izklausās pēc grupas, kura ir tiesīga saukties par neofolk. Tā kā es no mūzikas neko nesaprotu, tad tu velti cerēsi sagaidīt šajā aprakstā nosaukumus dažādiem grabuļiem, kas tiek izmantoti ĒK dziesmās - man tie visi ir grabuļi, un viss. Man kā proletāram plebejam nav jāzina visādi smalkumi, pietiek, ja par kaut ko pasaku "laaaaabs!" un par kaut ko citu "sūds! tas ir pretrunā visām marksisma-ļeņinisma tēzēm un ir klaja amerikanožīdiskā masonu imperiālisma propaganda!"
Bet ja nopietni? Ar nopietni ir grūtāk, nav īsti man raksturīgi. Tomēr pacentīšos. Patiesībā - bija interesanti. Ja, šķiet, pirmajā ĒK izpildītajā dziesmā man radās iespaids, ka viss tā kā būtu labi, vienīgi grupas līdera Vārnas vokāls ir kaut kāds ne tāds, tad tālāk bija itin labi - šķiet, ka šī čaļa galvenais triks ir nedziedāt savā normālajā balsī, jo tad viņš izklausās pārāk... normāls... un neizteiksmīgs. Bet dažādi sumpurnīgi un raganīgi gājieni uzreiz dara skatu labāku. Varu iztēloties ĒK ļoti labi iederamies Undīnē, šķiet, ka savulaik viņi tur patiešām ir spēlējuši - jo visa muzikālā tematika kaut kā ļoti labi atbilst. Vispār jau man tīk grupas, kuras roku miksē ar tautiskiem elementiem (ne obligāti - latviešu tautiskiem elementiem), reizēm tīri labi pie sirds iet arī tīrs folks, bet tas tā - pēc noskaņas, un - pilnīgi ne šī konkrētā koncerta tēmā.
Kas bija interesanti - šķiet, ĒK nepastāv tāda padarīšana kā "setlist" - grupas dalībnieki uz priekšu nezina, kāda būs nākamā dziesma, ko viņi spēlēs. Nezinu, vai tā šiem ir norma vai nē, bet man tā atgādināja ikdienas pusdienu pasākumu ar kolēģiem, kad izejam no biroja un ārā pie durvīm jautājam viens otram - kur tad iesim ēst, jo pieņemt šādu lēmumu ātrāk ir slikts stils. Dzirdēju, ka 21.decembrī ĒK būšot redzami Ģertrūdes ielas teātrī. Varētu tā kā aiziet, man šogad pēc plāna vēl vismaz divi koncerti jāapmeklē.
2013-12-14
comments powered by Disqus