Kazhes pierakstu burtnīca

Būdams tādā mērā apslimis, ka vienu dienu pavadīju gultā ar aizvērtām acīm un variēdams vien vaidēšanas skaļumu un frekvenci, lai kaut kā kliedētu garlaicību un nomāktību, noklausījos audio seriālu "Plānās sienas". Patiesībā interese ar šo saturu iepazīties man bija jau kādu laiku, taču iepriekš visu laiku problēma bija tajā, ka man īsti nebija tam piemērotu apstākļu. Mēdzu visādu saturu klausīties skrienot, taču lielākoties skriešana sanāk pilsētvidē ar pamatīgiem fona trokšņiem, un manaas aktuālās austiņas ir tādas, kas fona trokšņus nemaz neslāpē. Tas ir labi no drošības viedokļa, jo vismaz esmu gana klātesošs, lai dzirdētu, kas notiek man apkārt, bet noteikti ne optimāls risinājums, lai klausītos detektīvseriālu, kas turklāt vēl veidots ar telpisku skaņu un motivē tevi būt maksimāli vērīgam.