Viena no spēcīgākajām provinces komandām trīsdesmito gadu pirmajā pusē. 1935. gadā 10. Cēsu aizsargu pulka komandā iekļāvās bijušās Cēsu Sporta biedrības futbolisti, daļa no viņiem - ar Virslīgas pieredzi. 1935. gada Latvijas aizsargu meistarvienība, Vidzemes meistarvienība un Latvijas A klases fināliste, kur nokļuva pārspējot Latgales un Lejaskurzemes meistarvienības. Finālā cēsinieki izrādīja nopietnu konkurenci spēcīgajai V. Ķuzes komandai, tomēr zaudēja ar 1:2.
Atkārtoti par Vidzemes meistarvienību kļuva 1939. gadā. Iespējams, cēsinieku iespējas iekļūt Virslīgā būtu labākas, ja vienā komandā būtu koncentrējušies visi pilsētas labākie futbolisti, kamēr realitātē visai spēcīga bija arī Cēsu ASK komanda.
Pēdējo reizi Vidzemes meistara titulu izcīnīja 1940. gadā. Līdz ar padomju okupāciju un aizsargu organizācijas likvidēšanu komandu pārdēvēja par Cēsu LDJS (Latvijas darba jaunatnes savienību), bet vēlāk - ĻKJS (Ļeņina komunistiskās jaunatnes savienību), ar šādu nosaukumu komanda piedalījās pārspēlē par vietu Virslīgā (kura gan arī visai drīz tika likvidēta) pret RAFS 1 (bijušo JKB), kam zaudēja ar 0:9.
Vēl viens nozīmīgs Cēsu aizsargu komandas panākums - 1937. gadā tā no Latvijas kausa turnīra izslēdza daudzkārtējo Latvijas meistarvienību Liepājas Olimpiju.
| Spēlētājs | Gadi komandā |
|---|---|
| Jānis Ozoliņš | 1935–1939 |
| Verners Bambis | 1935 |
| Arnolds Ertners | 1935–1936 |
| Ādolfs Bankins | 1935–1937 |
| Pēteris Jozepsons | 1935 |
| Artūrs Šīre | 1935–1938 |
| Hugo Ķērpe | 1935–1940 |
| Jānis Ķerpe | 1935–1938 |
| Jānis Eberhards | 1935–1940 |
| Arnolds Mazītis | 1935 |