1. Jelgavas sporta biedrības vēsture aizsākās 1897. gadā, kad Jelgavas Latviešu biedrībā nodibinājās riteņbraucēju nodaļa J. Birsenieka vadībā. Biedru skaitam strauji pieaugot, jau 1898. gadā sportisti atdalījās no Latviešu biedrības, izveidojot patstāvīgu Kurzemes riteņbraucēju biedrību. Jau ar šādu nosaukumu startējot, tā sāka izkopt arī citu sporta veidus, laika gaitā - arī futbolu. 1924. gadā tā pārtapa par 1. Jelgavas sporta biedrību.
Biedrība 1922. gadā iestājās Latvijas futbola savienībā. Par futbola sekcijas priekšsēdtāju KRB ievēlēja A. Berģi. Tajā pat gadā biedrībai atvēlēja zemes laukumu, uz kura ilgus gadu desmitus risinājās futbola spēles Jelgavā, jau okupācijas laikā tas ieguva Daugavas stadiona vārdu (nojaukts 2015. gadā). Tā paša gada vasarā 1. KRB aizvadīja savas pirmās spēles ar citu pilsētu, tai skaitā Rīgas, komandām.
Nākamajā gadā pirmo reizi provinces komandas iesaistījās cīņā par Latvijas meistara titulu. KRB vispirms pārspēja jauno Jelgavas komandu - Jelgavas futbola klubu, tādējādi kļūstot par Zemgales meistarvienību. Pirmās kārtas spēlē KRB guva uzvaru bez cīņas, jo Latgales meistarvienība - Daugavpils Latviešu biedrība - uz spēli neieradās, tādējādi nokļūstot finālā, kur bija jāsacenšas ar Liepājas LNJS. Savā laukumā Jelgava noturēja neizšķirtu 1:1, bet atbildes spēlē Liepājā zaudēja bez variantiem ar 0:8.
Zemgales meistarvienība 1923: Damjanskis, Ginters, Gudče, Neimanis, Sudmalis, Šoltners, Al. Biedriņš, Ar. Biedriņš, Rupaiks, Osis, Niedrītis, Piliņš, Vegners, Stūris, Zēbergs, Šaubergs.
Nākamos divus gadus jau zem 1. JSB nosaukuma komandai neizdevās kļūt par Zemgales meistarvienību (nesaskaņu dēļ 1925. gadā Zemgale vispār palika bez oficiālas meistarvienības), bet 1926. gadā komanda atkal tika Zemgales meistarvienības godā un piedalījās apgabalu uzvarētāju finālturnīrā, kurā noskaidroja Latvijas meistarvienību. Labāko spēli 1. JSB aizvadīja pret tajā gadā savu trešo meistartitulu izcīnījušo RFK - zaudēja cienīgā cīņā ar 3:6, turklāt spēles gaitā jelgavnieki bija vadībā ar 1:0, kā arī pie neizšķirta rezultāta 2:2 nopelnīja 11 metru soda sitienu, kuru gan nespēja realizēt. Tiesa, zaudējums Daugavpilī pret vietējo ASK atsvieda 1. JSB uz ceturto vietu turnīra tabulā, lai arī viņi bija vienīgā komanda, kas bija spējusi izrādīt nopietnu konkurenci meistarvienībai.
Zemgales meistari 1926: Dalviņš, Arnolds Tions, Arvīds Tions, Resterons, Šaubergs, Rubeņgailis, Niedrītis, Ņesterovs, Biedriņš, Lūris, Melderis, Mihailovs, Piliņš.
Trešo Zemgales meistara titulu 1. JSB ieguva 1927. gadā, izšķirošajā spēlē pārspējot Jelgavas Airētāju kluba komandu. Apgabalu meistarsacīkšu sacensībā 1. JSB savā laukumā uzņēma Kurzemes meistarvienību Liepājas LNJS, sīvā cīņā zaudējot ar 1:2.
1927. gada 1. JSB sastāvs: Dalbiņš, Arvīds Tions, Arnolds Tions, Rubeņgailis, Plūksna, Stūris, Vinkšs, Mihailovs, Biedriņš, Leikše, Ņesterovs, Niedrītis, Šaubergs, Piliņš, Strautnieks, Bārenis
Nākamos divus gadus par Zemgales spēcīgāko komandu kļuva Jelgavas ASK, bet uz uzvaru takas 1. JSB izdevās atkal nostāties līdz ar desmitgades maiņu. No 1930. līdz 1933. gadam 1. JSB četrus gadus pēc kārts kļuva par Zemgales labāko komandu. Līdz Virslīgai gan tikt tā arī neizdevās. 1930. gadā pārspēļu pirmajā kārtā, atkal ļoti sīvā cīņā 1. JSB zaudēja Cēsu SB futbolistiem (rezultāts 2:3). Gadu vēlāk - ar 3:1 jelgavniekus pārspēja Daugavpils ASK. 1932. gadā pretī atkal nāca kurzemnieki, šoreiz - Liepājas Drāšu fabrikas komanda, jau tradicionālā veidā jelgavnieki cīnījās labi, bet zaudēja, ar rezultātu 1:2. Pēdējo reizi kļuvuši par Zemgales meistariem 1933. gadā, 1. JSB futbolisti pārspēlēs satikās ar Cēsu SB komandu. Cēsīs komandas nospēlēja 1:1, atkārtotā spēlē Jelgavā ar 3:0 uzvarēja viesi.
Nākamajās divās sezonās Zemgales meistarvienības titulu 1. JSB futbolistiem aizstāvēt neizdevās, bet 1936. gadā komanda gandrīz pilnā sastāvā pievienojās Latvju Jaunatnei, kurai beidzot bija lemts īstenot jelgavnieku sen loloto sapni par vietu Virslīgā.
Spēlētājs | Gadi komandā |
---|---|
Arnolds Bārs | 1927–1935 |
Vladimirs Bite | 1927–1933, 1935 |
Žanis Bisenieks | 1930–1931 |
A. Dombrovskis | 1930–1935 |
Ed. Grīnfelds | 1931–1935 |
E. Krauze | 1931–1935 |
Leonhards Kalsons | 1932–1935 |
V. Freimanis | 1932–1935 |
J. Grablovskis | 1933–1935 |
R. Abramovičs | 1934–1935 |
Normunds Dreifuss | 1934–1935 |
Juris Jefimovs | 1934–1935 |
K. Hofmanis | 1935 |