Liepājas LNJS

Liepājas LNJS bija pirmā Latvijas provinces meistarkomanda, vairāku gadu garumā viena no spēcīgākajām futbola komandām Latvijā, taču līdz ar vairuma labāko Liepājas futbolistu koncentrēšanos Olimpijas sastāvā, pamazām tā savas pozīcijas zaudēja un beidza eksistēt.

Latvju nacionālā jaunatnes savienība divdesmitajos gados bija ļoti plaša organizācija ar pārstāvniecībām dažādās Latvijas pilsētās un arī ciematos, aktīvi izvērsa darbību sportā. Futbolā nozīmīgākās bija divas: Rīgas LNJS un Liepājas LNJS, turklāt augstākos sasniegumus guva tieši tās nodaļa Kurzemē. Pēc Pirmā pasaules kara un brīvības cīņu noslēguma normāls miera laiku futbols Liepājā atsākās 1922. gadā, un sākotnēji tieši LNJS komandā pulcējās liela daļa vēlāko Liepājas futbola spīdekļu.

LNJS sastāvs spēlē pret Amatieri 1922. gada septembrī: Nikolajs Paegle, Arturs Freimanis, Fricis Freimanis, Arnolds Bendorfs, Alfrēds Matisons, Egons Feldbergs, Viktors Johansons, Jānis Šlosers, Fricis Dambrevics, Oskars Pētersons, Jānis Lankovskis, Leopolds Kuļikovskis, Voldemārs Žins.

1923. gadā provinces komandas (par provinci sauca visu ārpus Rīgas) varēja piedalīties cīņā par Latvijas meistara titulu. Vispirms tika noskaidroti reģionu meistari, tad tie savā starpā cīņījās par Provinces meistara godu, bet beigās - ar Rīgas meistarkomandu par visas Latvijas meistara titulu. Kurzemē par vietējā meistara titulu cīnījās LNJS un Olimpija. Tobrīd pieredzējušākā no divām komandām bija tieši LNJS un tā arī uzvarēja savstarpējā spēlē ar rezultātu 2:1. Kā Kurzemes labākā komanda LNJS tālāk cīnījās par provinces meistara godu, un guva labus panākumus: vispirms tā ar 7:2 pārspēja Cēsu Viesīgās biedrības komandu, bet provinces meistarsacīkšu finālā tai pretī stājās Jelgavas Kurzemes riteņbraukšanas biedrība. Pirmo reizi šīm komandām tiekoties, LNJS pastāvīgi bija pārsvarā, tomēr gūt virsroku tai tā arī neizdevās, spēles pamatlaiks beidzās ar 1:1, bet tumsas iestāšanās dēļ spēli nevarēja turpināt. Līdz ar to bija nepieciešama atkārtota spēle, kurā LNJS uzvarēja jau ļoti pārliecinoši ar 8:0. Jāatzīmē, ka Rīgas laikraksti sūdzējās par to, ka provinces meistara sastāvā bija ļot maz latvisku uzvārdu.

LNJS, Provinces meistari: Fricis Dambrēvics, Egons Feldbergs, Jēkabs Lauris, Novickis, Arnolds Bendorfs, Alfrēds Matisons, Ludvigs Dudaņecs, Voldemārs Žins, Oto Emermanis, Leopolds Kuļikovskis, Jānis Lankovskis.

Cīņā par Latvijas meistara godu pret pieredzējušo Kaiserwald komandu LNJS varēja likt tikai centību, bet ar to bija par maz un nācās samierināties ar zaudējumu ar rezultātu 0:4. Kopumā gan uz Rīgas publiku LNJS bija atstājusi labu iespaidu. Interesanti, ka tobrīd LNJS vārtus sargāja Fricis Dambrēvics, kas dažus gadus vēlāk kļuva par Olimpijas līderi uzbrukumā un lielisku vārtu guvēju.

Tik augstu kā 1923. gadā LNJS komandai vēlreiz uzlēkt neizdevās, strauji savas pozīcijas sāka iekarot Olimpijas komanda. 1924. gadā Olimpija jau pārspēja LNJS cīņā par Kurzemes meistara titulu, bet 1925. gadā pie konkurentiem pārgāja lielākā daļa bijušo LNJS līderu: Dambrevics, Feldbergs, Žins, Blūmentāls. LNJS izteikti Liepājā bija kļuvusi par otro komandu, nonākot pastāvīgā Olimpijas ēnā. 1926. gada Liepājas zonas meistarsacīkstēs LNJS pat nācās dalīt otro vietu ar Liepājas garnizona sporta klubu un Makkabi.

1927. gadā tika izveidota Latvijas futbola Virslīga, kur kā vienīgā provinces komanda tika iekļauta Liepājas Olimpija, līdz ar to motivācijas iesaistīties cīņā par Kurzemes meistara titulu tai nebija un LNJS bija labas iespējas atgūt šo titulu sev, ko tā arī veiksmīgi izdarīja. Vispirms LNJS uzvarēja Liepājas zonas sacensībās (apsteidzot Olimpiju, kura gan, domājams, nespēlēja ar pirmo sastāvu), pēc tam pārspēja labāko komandu no Kuldīgas zonas. Šajā gadā bija ļoti labvēlīgi apstākļi iekļūšanai Virslīgā - turnīru bija paredzēts paplašināt līdz piecām komandām, tur iekļūstot labākajai komandai no provinces (ja būtu par šo vietu jāsacenšas ar Virslīgas vājāko komandu vai Rīgas A klases uzvarētāju Unionu, provinciešu perspektīvas būtu daudz sliktākas). Provinces meistarsacīkšu pusfinālā LNJS ne bez grūtībām pārspēja labāko Zemgales komandu - 1. Jelgavas sporta biedrību, bet izšķirošajā spēlē LNJS pretī stājās Vidzemes čempione Valkas SB. LNJS bija pārliecinoša favorīte šajā cīņā un, lai arī tā finālspēli neaizvadīja sevišķi augstā līmenī, gana komfortabli uzvarēja, katrā puslaikā gūstot pa vieniem vārtiem (Lūkins, Doršs) un šādā veidā garantējot sev dalību nākamās sezonas Virslīgā.

LNJS, Latvijas A klases meistars: Arnolds Matuns, Aleksandrs Stelps, Sternrāts, Hugo Ķerpe, Markuss Osis, Jēkabs Lauris, Ernests Raģelis, Boriss Maļinovskis, Ernests Lūkins, Žanis Doršs, Ādolfs Blūzmanis.

Virslīgā LNJS iegāja ar pamatīgu troksni. Pirmajās divās spēlēs debitantei bija jācīnās ar abām vadošajām Latvijas komandām: RFK un Olimpiju, kas lika rēķināties ar diviem zaudējumiem turnīra ievadā. Tomēr sanāca viss gluži citādi. Pirmajā spēlē LNJS Liepājā uzņēma trīskārtējo Latvijas meistarvienību RFK. Spēles pirmais puslaiks par sensāciju nevēstīja: jau pašā spēles sākumā Varakājs izvirzīja RFK vadībā un lai arī Ernests Laumanis spēja ātri rezultātu izlīdzināt, drīzumā RFK ar Zvirgzdiņa un Varakāja vārtu guvumiem ieguva jau visai komfortablu pārsvaru. Vēl vairāk - otrā puslaika sākumā RFK pārsvars kļuva jau 4:1, Varakājam sasniedzot hettriku. Taču turpinājumā viss sagriezās kājām gaisā, LNJS guva četrus vārtus un pabeidza spēli ar 5:4 savā labā. Rīgas laikrakstos gan izskanēja pārmetumi spēles tiesnesim, kas darbojies liepājniekiem labvēlīgi, taču rezultātu tas nemainīja - debitanti uzveica favorītus.

Pirmās spēles iznākums vēl vairāk uzkurināja interesi par Liepājas derbiju, kas notika nedēļu vēlāk. Šoreiz LNJS bija jācīnās ar aktuālo Latvijas meistarvienību, savu principiālāko pretinieci Olimpiju. Šoreiz spēles gaita bija citāda kā LNJS spēlē ar RFK, bet iznākums - līdzīgs. Jau pirmajā puslaikā LNJS ieguva divu vārtu pārsvaru, ko noturēja līdz spēles beigām, Olimpijai tā arī īsti nespējot apdraudēt LNJS uzvaru, spēles iznākums 4:2 par labu jaunatnes savienībai.

Cik spoži LNJS stāsts Virslīgā sākās, tik katastrofāli tas turpinājās. Uzvarējusi divas Latvijas labākās komandas, LNJS piedzīvoja zaudējumu trešās kārtas spēlē pret Amatieri, tad nospēlēja neizšķirti ar LSB, pabeidzot turnīra pirmo riņķi līdzās Olimpijai dalītā pirmajā vietā ar 5 punktiem. Otrajā riņķī papildināt punktu bagāžu neizdevās ne reizes, turklāt visi zaudējumi bija pārliecinoši. LNJS stingrā spēles kārtība bija pajukusi, un rezultātā pirmo kārtu līdere turnīra kopvērtējumā nokrita uz pēdējo vietu. Šajā gadā vājākā Virslīgas komanda spēlēja pārspēli ar A klases uzvarētāju Rīgas ASK. Spēle bija līdzvērtīga, taču ASK izrādījās veiksmīgāka, uzvarēja 2:1 un ieņēma Virslīgā līdzšinējo LNJS vietu.

Izkritusi no Virslīgas, LNJS kļuva būtiski vājāka, organizācijas ietvaros bija pieņemts lēmums turpmāk futbolam tik lielu uzmanību neveltīt. Uz Olimpiju aizgāja Kļavenienks, Kuļikovskis, Elmuts un Bisenieks. Laumanis pārgāja uz Liepājas ASK. Ķerpe - uz RFK. Vēl pāris gadus LNJS komanda piedalījās Liepājas meistarsacīkstēs, bet trīsdesmito gadu sākumā tās vārds no preses slejām pazuda uz neatgriešanos.