Alfrēds Verners

Futbolista karjeru sāka Union komandas rindās, bija viens no šīs vienības uzbrukuma līderiem (piem., 1932. gadā guva piecus no 16 Uniona vārtiem Virslīgā). 1931. gadā debitēja Latvijas izlasē, jau pirmajā spēlē gūstot vārtus. Karjeras laikā valstsvienībā aizvadīja 19 spēles, guva 5 vārtus. 1936. gadā izlases sastāvā ieguva Baltijas kausu. Apbalvots ar Latvijas Futbola savienības zelta nozīmi (1939).

1933. gada vasaras beigās Alfrēds Verners aizbrauca uz Ameriku pie sava tēva, tur uzturējās vairāk nekā gadu, spēlēja futbolu pilsētas meistarsacīkstēs Sinsinati "Kickers" komandas rindās, taču 1935. gada pavasarī viņš bija atkal Rīgā, tikai pārstāvēja ne vairs Union, bet gan Rīgas Wanderer komandu, kuras rindās 1936. un 1938. gadā kļuva par Latvijas kausa ieguvēju. Īpaši spoža viņam padevās 1937./1938. gada sezona, kurā viņš Virslīgā guva 12 vārtus. 1949. gadā - Memingenas nometnes futbola komandā.

Citos sporta veidos

Būtiskus panākumus guva arī hokejā. Piedalījās pirmajā Latvijas izlases oficiālajā spēlē, atbilstoši tā laika preses ziņām - pirmā Latvijas izlases vārtu guvuma autors. Bija Latvijas izlases delegācijā 1932. gada Eiropas čempionātā Berlīnē. Trīskārtējs Latvijas meistars hokejā (1931-1933), pārstāvēja Union (1930-1935).

Biogrāfija

Pilnā vārdā Alfrēds Andreass Gotfrīds Verners. Dzimis Rīgā vācu Johana Frīdriha Riharda Vernera (dz.1885) un viņa sievas Vilhelmīnes Līvijas Helēnas Verneres (dz.1885, meitas uzvārds Grīnheita) ģimenē. 30. gadu vidū dienēja 6. Rīgas kājnieku pulkā Latvijas armijā, desmitgades beigās strādāja kuģu kraušanā Rīgas Eksportostā, līdz 2.Pasaules karam - Labklājības ministrijā. 1939. gadā apprecējās ar Lūciju Vanagu (dz.1906). Baigo gadu pavadīja slēpjoties mežā pēc tam, kad daļa ģimenes locekļu bija izsūtīta (atbilstoši paša liecībām, iesniedzot papīrus imigrācijai ASV). 1941. gada augustā izbrauca uz Berlīni, līdz 1944. gadam strādāja Berlīnē celtniecības uzņēmumā. Vācijā apprecējās ar piespiedu kārtā tur nosūtīto atraitni Lūciju Šlagu. Izceļoja uz ASV un dzīvoja Čikāgā, aktīvi piedalījās bijušo Latvijas futbolistu saviesīgajā dzīvē trimdā.

Izmantotie avoti

• Andris Zeļenkovs. Sākums. Latvijas hokeja izlase 1932-1940. 27 Media, Salaspils, 2017
• Alfrēda Vernera lieta Arolsen arhīvos
• Alfrēda Vernera iekšzemes pases. LVVA 2996-20-13663, 2996-20-13664