Union
Viena no vecākajām sporta biedrībām Latvijā (sākotnēji - riteņbraukšanas biedrība, dibināta 1893. gadā), futbola komanda izveidota 1907. gada rudenī kā otrā komanda Latvijā pēc British Football Club. Komandas pirmais kapteinis un treneris bija Herolds Trevenans Holls, saukts par Latvijas futbola tēvu. "Union" organizēja pirmo citas pilsētas komandas viesošanos Rīgā - 1908. gadā uzaicināja Pēterburga "Петербуржский кружок любителей спорта". "Union" sacensībā ar "British Football Club" 1908. gadā notika pirmā Rīgas meistara noskaidrošana, ar 5:0 uzvarot angļiem.
Union sastāvs 1908. gadā: Šulcs, Hols, Kenans, Velhs, Džonss, Dikensons, Grāfshafs, Smits, Džerfrīzs, Vods, Pillers
Otrajā ceļojošā kausa izcīņas turnīrā 1909. gadā jau "Union" kļuva par uzvarētāju ar rezultātu 4:1.
Union sastāvs: Ņikitins, Ferijs Fārnasts, Laumans, Snaidovskis, Holls, Jakobsons, Herberts Baumanis, Strungss, Helds, Oskars Līts, Suvorovs.
Kad 1910. gadā pirmo reizi tika aizvadītas spēles Rīgas futbola līgā, "Union" kļuva par šī turnīra uzvarētāju par spīti tam, ka tā abas reizes bija zaudējusi BFC futbolistiem, taču viņi atsauca savu komandu no turnīra, nevēloties aizvadīt neko neizšķirošo pēdējo spēli pret "Kaiserwald" komandu, kā rezultātā "Union" atzina par turnīra uzvarētāju. Tāpat "Union" ne bez veiksmes uzvarēja Rīgas kausā pret to pašu BFC, vienīgo vārtu guvumā britu kluba vārtsargam acīmredzama aizmugures stāvokļa dēļ izvēloties necensties atraidīt vārtos lidojošu bumbu.
Divkārtēja Rīgas futbola līgas uzvarētāja (1910, 1912). Union spēlētāji tika iekļauti Rīgas izlasē, piedalījās starptautiskās spēlēs, vienības sastāvā spēlēja vēlākais nozīmīgais sporta organizētājs Herberts Baumanis un daudzkārtējais Latvijas izlases futbolists Česlavs Stančiks.
Union 2. komanda 1911. gadā
Union sastāvs 1913. gadā: K. Kuiw - Strauch, Mangul - Plauz, Petersohn, Mueller - Strungs, Wittkowsky, Bitte, Tichomirow, Salepajew
Savu futbola komandu "Union" atjaunoja vēl 1918. gada vasarā, apstākļos, kad Rīgu bija okupējusi Vācija. "Union" aizvadīja vairākas spēles ar vācu armijas vienībām. Futbolisti, kas 1918. gadā pārstāvēja "Union" komandu: Arvīds Graupners, Lindenbergs, Dīrers, Kauke, Ālbergs, Zēvalds, Theile, Eke, Plaucis, Harijs Marienfelds, Fricis Marienfelds, Artūrs Silgailis, Finks, Strungs, Roberts Vithofs.
Union komanda 1924. gadā. Stāv no kreisās puses: V. Daukše, J. Skadiņš, futb. Rozenbergs, Meščenkovs II, Vladimirs Bērziņš, Meščenkovs I, J. Reinbachs, Deubners, A. Luss, Kelines; uz ceļgaliem Neibergs, Kavas, Reinbachs, E. Luss. sēd: Liepiņš, Lindenbergs
Neatkarīgās Latvijas apstākļos Union pirmos gadus spēlēja Rīgas meistarsacīkšu A klasē, kur bija viena no vājākajām komandām, 1923. gadā palika pēdējā vietā A klasē un pārgāja uz B klasi. 1929. gadā ar Wanderera komandu dalīja pirmo vietu A klasē un pārgāja uz Virslīgu, kurā aizvadīja piecas sezonas, augstākais sasniegums - 1931. gadā izcīnīta trešā vieta. Turpinājumā tik augstu aizsniegties neizdevās, un 1935. gada sezonas noslēgumā vietu Virslīgā nācās zaudēt. Kaut kādā brīdī Unions kļuva par komandu, kas apgādāja ar spēlētājiem Rīgas Vanderera vienību un arī pēc Uniona izkrišanas no Virslīgas vairāki komandas līderi, tai skaitā pamatvārtsargs Jānis Bebris un ilggadīgais uzbrucējs Juris Skadiņš savu jauno mājvietu atrada tieši RV paspārnē. Union tikām turpināja spēlēt Rīgas meistarsacīkšu pirmajā līgā, kur novājinātā sastāvā esošā komanda nebija viena no favorītiem un uz sevišķi augstām vietām nepretendēja. Kad 1939. gada rudenī sākās vācbaltieši izceļošana, Union komanda tika likvidēta. Pēdējo spēli Union aizvadīja 1939. gada 8. oktobrī, tai bija paredzēta arī spēle 15. oktobrī, bet dienu pirms spēles prese ziņoja par "Union" likvidēšanu un visu tās komandu atsaukšanu no turnīriem. Gandrīz visi "Uniona" futbolisti Latviju pameta trīsdesmito gadu beigās.
Ilgus gadus Uniona vārds pirmām kārtām saistījās ar tur spēlējušajiem trīs Skadiņiem: Ēriku, Johanu un Juri. Johans Skadiņš (saukts Džonka) bija vienīgais no šīs trijotnes, kas komandai palika uzticīgs līdz tās pēdējai dienai.