Sezonas | Klubs |
---|---|
1925-1927 | RFK |
1928-1934 | Rīgas ASK |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1927-1932 | 6 (1) |
Futbolu sāka spēlēt RFK sastāvā, strauji progresēja: 1925. gadā vēl spēlēja RFK trešajā komandā, bet gadu vēlāk jau ar RFK pirmo komandu izcīnīja Latvijas meistara titulu. Līdz ar profesionālu iesaistīšanos Latvijas armijā, pārgāja uz ASK, bija šīs komandas rindās, tai vispirms izcīnot Virslīgā, bet tad - kļūstot par vienu no vadošajām Latvijā. 5. Latvijas olimpiādes uzvarētājs (1931), Latvijas meistars (1932), Rīgas kausa ieguvējs (1933). Latvijas izlases sastāvā 1932. gadā ieguva Baltijas kausu. Baltijas kausa spēlē pret Igauniju guva smagu kājas traumu, kuras dēļ izlaida pēdējos 1932. gada meistarsacīkšu mēnešus un arī turpinājumā savā līdzšinējā spēles līmenī atgriezties nespēja, 1933. un 1934. gados viņš ASK sastāvā spēlēja tikai epizodiski, bet pēc 1934. gada sezonas karjeru beidza pilnībā. 1936. gadā apbalvots ar Latvijas Futbola savienības nozīmi "Par nopelniem".
Arvīds Bradiņš bija daudzpusīgs sportists. ASK sastāvā spēlēja bendiju, bija Latvijas izlases kandidāts un hokeju, bet divdesmitajos gados RFK sastāvā - Latvijas meistars basketbolā (1927). 1940./41. gadā spēlēja bendiju Rīgas Dinamo sastāvā.
Dzimis Rīgā tirgotāja Kārļa Bradiņa (1878-1920) un viņa sievas Annas Bradiņas (meitas uzvārds Bethere) ģimenē. Mācījies Rīgas 1.vidusskolā. Sporta gaitas liedza viņam šo vidusskolu pabeigt, jo 1927. gada maijā, kad Bradiņam būtu vajadzējis kārtot vidusskolas galapārbaudījumus, viņš bija ar futbola izlasi Zviedrijā, kurp bija aizbraucis pretēji skolas aizliegumam, Vēlāk viņš pabeidza vakara vidusskolu un 1929. gadā - karaskolu.
1927. gadā iestājies Latvijas armijā, ar kuru bija saistīts viss viņa atlikušais mūžs, bija leitnants Latvijas armijā. 1932. gadā apprecējies ar Lidiju Šteinbergu (1911-?), ģimenē bija meita Irēna Bradiņa (1933-?). 1940. gada februārī Bradiņu laulība šķirta.
1941. gada aprīlī, apsūdzot par pretpadomju spiegošanu un pret jauno varu vērstu aģitāciju, PSRS varas iestādes Arvīdu Bradiņu apcietināja. Turpmākās ziņas ir ļoti trūcīgas. Saskaņā ar vienu no tām Bradiņš netika izsūtīts, bet drīz vien, 1941. gadā, nošauts Rīgas Centrālcietumā.