Arvīds Graupners

Bieži dēvēts par ievērojamāko Latvijas futbola vārtsargu laikos pirms valstsvienības, taču reāli viņš bija viens no vadošajiem vārtsargiem arī Latvijas neatkarības pirmajos gados, Latvijas izlases kandidāts. Spēlēja Rīgas sastādītajā komandā starptautiskās spēlēs 1913. - 1915. gados. Latvijas izlasē nevienu oficiālu spēli neaizvadīja, bet tās pirmajos pastāvēšanas gados bija izlases kandidāts un rezervists. Graupneram bija paredzēta vieta Latvijas izlases vārtos 1923. gada jūlija spēlē pret Igauniju, taču slimības dēļ viņš spēlēt nevarēja un līdz ar to izlasē debitēja Ādolfs Greble. Divkārtējs Latvijas meistars Kaiserwald sastāvā (1922-1923). Graupnera karjera beidzās līdz ar Kaiserwald komandas likvidēšanu 1925. gadā, viņš gan vēlāk īslaicīgi atgriezās laukumā LSB sastāvā.

Anšlavs Eglītis romānā "Pansija pilī" par Graupneru atsaucās šādi: "Latviešu niknākais pretinieks bija baltvācu komanda Ķeizarmežs ar teiksmaino vārtsargu Graupneri, kuru toreiz uzlūkoja tikpat kā par nepārvaramu. To apzinādamies, viņš, ņirgdams kā Merfisto, tracināja pretinieka uzbrucējus un publiku, ilgi un veikli driblēdams bumbu savu vārtu priekšā, iekams to atkal aizspēra. Viņš prata vīzīgi valkāt ārzemniecisku sporta tērpu un ar savu lepno ērgļa degunu izskatījās kā īsts barons."

Biogrāfija

Dzimis tirgotāja Vilhelma Graupnera un viņa sievas Vilhelmīnes Martas (dz. Reimane) ģimenē. Pirmā Pasaules kara laikā nonāca Vācijā, pēc kara beigām atgriezās Latvijā. Bija precējies ar Matildi Johansoni, bērni Vilhelms (dz. 1920), Valtraute (dz. 1923).

Futbolu spēlēja arī viņa vecākais brālis Kārlis Vilhelms Graupners, kurš Latvijas neatkarības gados ar labiem panākumiem darbojās arī kā treneris (Liepājas Olimpija, ASK, VEF). 1939. gadā Graupneri repatriējās uz Vāciju.

Atzīts par pazudušu bez vēsts kopš 1945. gada 1. janvāra.

Izmantotie avoti

• Baltijas vēstnesis, 1891-10-11. Vecāku laulība.
• Arvīda Graupnera iekšzemes pase, LVVA 2996-7-27844.
• Matildes Graupneres iekšzemes pase, LVVA 2996-7-27848.
• Kaja, 1924-07-24. Teated tänase wõistluse kohta.