Augusts Žanis Baraks (Bērzājs)

Sporta gaitas sāka SSS struktūrā, 1926. un 1927. SSS Rīgas meistars (Rīgas centra komandas sastāvā). Spēlēja SSS sastādītajā komandā pret PSRS izlasi, šajā spēlē guva vienīgos vārtus Latvijas SSS labā, bija viens no SSS labākajiem futbolistiem šajā laikā. Tas gan neliedza, kad Baraks un cits izlases spēlētājs Aleksandrs Priede 1928. gadā no SSS pārgāja uz ASK, laikrakstam "Sociāldemokrāts" viņus raksturot kā nekam nederīgus sportistus un strādnieku šķiras nodevējus. Ilgus gadus bija nozīmīgs spēlētājs ASK Virslīgas komandā. Nozīmīgākais sasniegums - 1932. gada Latvijas meistars futbolā, tāpat 1931. gadā ar ASK uzvarēja 5. Vislatvijas olimpiādes futbola turnīrā (tur gan nepiedalījās vairākas vadošās Latvijas futbola komandas), 1933. gadā - Rīgas kausa ieguvējs. 1929. gada septembrī aizvadīja divas spēles Latvijas futbola izlasē.

1937. gadā pārgāja uz Vanderera komandu, kurā aizvadīja dažas spēles Virslīgā, bet turpinājumā darbojās vairs tikai kā tiesnesis. Baigajā gadā - Finansu tautas komisariāta komandā.

Citos sporta veidos

Daudzpusīgs sportists. Līdzās futbolam bija zināms kā hokeja un bendija spēlētājs, jaunības gados - labs ātrslidotājs. Padomju laikā - republikas kategorijas tiesnesis futbolā un hokejā, vadīja PSRS hokeja čempionāta augstākās grupas spēles. Pēc 2. pasaules kara viens no pirmajiem Rīgas futbola un hokeja dzives vadītājiem, Rīgas sporta komitejas futbola un hokeja instruktors.

Biogrāfija

Dzimis Kalnciema pagastā kuģa kapteiņa Vilhelma Baraka un viņa sievas Paulīnes (1886-1929, meitas uzvārds Miklāva) ģimenē. Māsa Anete Paulīne Milda Baraka, prec. Vītoliņa (1906-?). 1937. gadā apprecējies ar Ernestīnu Bokši (1914-?). Ģimenē meita Māra-Saiva (dz. 1939), prec. Grundmane. 1940. gadā latviskojis uzvārdu uz Bērzājs. 1940. gadā kā amats norādīts - Rīgas muitnīcas 2. šķiras darbvedis Augusta Baraka-Bērzāja mazdēls Mārtiņš Grundmanis (1967) - ievērojams hokejists, PSRS hokeja čempionāta sudraba medaļas ieguvējs Rīgas Dinamo sastāvā. Tāpat hokeju spēlē/spēlējuši otrs viņa mazdēls Jānis Grundmanis un viņa dēli Edgars un Krišs Grundmanis. Augusts Baraks-Bērzājs miris Rīgā, apbedīts 2. Meža kapos.

Izmantotie avoti

• Laiks, 1969-12-20. Informācija par Augusta Baraka-Bērzāja nāvi
• Ainis Ulmanis. Melnās ripas bruņinieki. Latvijas Hokeja federācija, 1998. ISBN 9789984190174.
• Sociāldemokrāts, 1928-07-13. Pārbēdzēji
• Ernestīnes Barakas iekšzemes pase. LVVA 2996-2-5960.