| Sezonas | Klubs |
|---|---|
| 1932-1934 | Latvju jaunatne |
| 1935-1940 | Universitātes sports |
| 1941 | Rīgas Dinamo |
| 1941 | Studenti |
| 1941 | ŪFK |
| 1942-1944 | Universitātes sports |
| 1946 | Rīgas Dinamo |
Viens no "Universitātes Sporta" komandas nozīmīgākajiem spēlētājiem, aizvadīja daudz spēļu Virslīgā, šajā rādītājā US līderu vidū, jo neboikotēja komandu iekšējā konflikta laikā trīsdesmito gadu otrajā pusē. Iepriekš bija pārstāvējis "Latvju jaunatnes" komandu. Studentu komandas pārstāvēja arī Otrā pasaules kara laikā, tāpat uzspēlēja Rīgas "Dinamo" komandas rindās. Vēlāk kļuva par ievērojamu futbola tiesnesi, 50.-60. gados tiesāja PSRS augstākās līgas spēles, arī starptautiskas spēles, divreiz iekļauts PSRS labāko futbola tiesnešu sarakstā. Skoloja futbola tiesnešus, viens no viņa audzēkņiem - par Latvijas futbola simtgades labāko tiesnesi atzītais Miķelis Rubenis.
Vislabāk bija zināms kā hokejists. Latvijas hokeja izlases rindās spēlēja no 1935. līdz 1940. gadam, aizvadīja 20 spēles, guva 6 vārtus. Piedalījās trīs pasaules čempionātos hokejā (1935, 1936, 1939). Bija Latvijas izlases sastāvā 1936. gada ziemas Olimpiskajās spēlēs, taču laukumā nedevās. Hokejā raksturots kā augumā mazs, bet ātrs un ar labu slidotprasmi uzbrucējs ar labu spēles izpratni. Latvijas čempionātā hokejā pārstāvēja US komandu, bija divkārtējs Latvijas meistars (1937, 1940). Spēlēja arī Latvijas studentu izlasē, 1935. gada akadēmisko ziemas meistarsacīkšu dalībnieks Sanktmoricā, SELL studentu hokeja turnīra uzvarētājs.
1940./1941. gada sezonā padomju okupētajā Latvijā pārstāvēja Rīgas "Dinamo" komandu, izcīnīja LPSR čempiona titulu, vācu okupācijas laikā atkal US sastāvā, uzvarēja nacistu okupētās Latvijas čempionātā (1942). Atjaunojoties padomju okupācijai, atkal pārstāvēja "Dinamo", 1945./1946. gada LPSR čempions, spēlēja arī PSRS čempionātā Rīgas "Dinamo" un "Daugavas" sastāvā, bet karjeras nogalē - LPSR čempionātā VEF komandas rindās. Bija hokeja treneris un tiesnesis, viens no viņa audzēkņiem - Helmuts Balderis. Apmācīja hokeja spēlētājus un tiesnešus pēc kara Maskavā.
Dzimis būvinženiera un ugunsdzēsēja Voldemāra Klāva (1885-1963) un viņa sievas Annas (1890-1970, meitas uzvārds Pedūra) ģimenē. Mācījies Rīgas pilsētas 1. pamatskolā, Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā (1930-1934). Studēja LU inženierzinātņu fakultātē (1934.-1944.), studijas nepabeidza. 1935.-1936. gadā obligātajā karadienestā 6. Rīgas kājnieku pulkā. Strādāja Rīgas pilsētas būvju pārvaldes inženieru birojā un ceļu nodaļā. Nacistu okupācijas laikā strādāja par ugunsdzēsēju. 1944. gadā ar ģimeni devās bēgļu gaitās, nonāca Vācijā, taču uzreiz pēc Otrā pasaules kara beigām atgriezās Latvijā. 1939. gadā apprecējās ar Latvijas Futbola savienības darbvedi Edīti Hermanovsku (1918-200), bērni Dace Ādmīdiņa (dz. 1944), Valdis (1947-2001).
Padomju laikos strādāja sportā - treneris, tiesnesis, Rīgas "Dinamo" administrators.