Eduards Veinbergs

Spēlēt sāka Rīgas 2. riteņbraucēju biedrības (vēlākā LSB) ceturtajā futbola komandā 1913. gadā. Lielākais panākums kā futbolistam - 1926. gadā iegūtais Rīgas kauss. Tāpat 1923. gadā bija Pēterburgas apgabala futbola meistarvienības dalībnieks. Futbolā nekad nebija pirmā lieluma spēlētājs, taču aizvadīja vairākus gadus Virslīgas komandās, bija iedalīts Rīgas sastādītajā komandā.

Citos sporta veidos

Ar labiem panākumiem spēlēja bendiju, bija vairākkārtējs Latvijas meistars, aizvadīja 4 spēles Latvijas bendija izlasē, skaitījās Latvijas labākais bendija pussargs. Nodarbojās ar vieglatlētiku, bija Latvijas meistars tāllēkšanā no vietas, bija lielisks barjerskrējējs, nodarbojās ar tāllēkšanu. Tāpat nodarbojies ar riteņbraukšanu, ātrslidošanu un svarcelšanu. Vēl piektajā gadu desmitā turpināja spēlēt tenisu. Darbojās kā hokeja un futbola tiesnesis. Daudzus sasniegumus sportā guva ārpus Latvijas - vairākus gadus pēc Pirmā pasaules kara Veinbergs pavadīja Krievijā.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā Jāņa Veinberga ģimenē. Sieva Olga (dz. Nevarotina, 1898-1940). Meita Marina (1922-?) nodarbojās ar daiļsslidošanu un vieglatlētiku. Meita no otrās laulības Tatjana (1943-2008) - ievērojama volejboliste, PSRS izlases sastāvā olimpiskā čempione (1968). Mazdēls Normunds Veinbergs (1971) - ievērojams volejbolists, Latvijas izlases dalībnieks.

Izmantotie avoti

• Eduarda Veinberga iekšzemes pase, LVVA 2996-20-10077
• Sporta pasaule, 1943-12-06. Vispusības parauga Eduarda Veinberga 30 g. gaitas dažādās sporta nozarēs