Ēriks Raisters

Galvenokārt spēlēja labējā malējā uzbrucēja pozīcijā, lieliski izpildīja stūra sitienus, bieži tika dēvēts par labāko uzbrucēju Latvijas izlasē.

Futbolu sāka spēlēt JKS sistēmā, par pirmās komandas spēlētāju kļuva 1932. gadā. Pēc 1933. gada sezonas pievienojās Rīgas futbola flagmanim RFK. Jau savā pirmajā sezonā ar RFK izcīna Latvijas meistara titulu, ir viens no komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem, debitē Latvijas izlasē (kā JKS spēlētājs viņš tika vairākkārt iesaistīts "Rīgas sastādītajā" pret citām Latvijas pilsētām, taču šādās komandās lielākoties spēlēja tāli izlases rezervisti). Ar RFK Raisters kopā izcīnīja 3 Latvijas meistara titulus (arī 1935. un 1940. gados), kā arī divreiz uzvarēja Latvijas kausa izcīņā (1937, 1939). Latvijas izlases sastāvā Baltijas kausa ieguvējs (1937). Kopumā Latvijas izlasē aizvadīja 27 spēles, guva 5 vārtus.

Latvijas izlases rindās Raisters demonstrēja tik pārliecinošu sniegumu, ka bija piesaistījis arī ārzemju klubu interesi un Latvijas prese 1938. gada rudenī pilnā nopietnībā rakstīja par interesi par Raisteru no franču un čehu profesionālo komandu intereses, paužot cerības, ka vismaz Latvijas izlasē Raisters turpinās spēlēt. Tomēr šādas baumas neapstiprinājās un Raisters palika RFK sastāvā.

Baigajā gadā spēlēja Rīgas Dinamo sastāvā, bet 1941. gada pavasarī kā Minskas Dinamo futbolists aizvadīja dažas spēlēs PSRS čempionāta augstākajā līgā.

Atbilstoši Raistera brāļa Vilhelma liecībām, pats Ēriks par sava mūža labāko spēli uzskatīja 1936. gadā Rīgas ASK laukumā notikušo RFK spēli pret ungāru Budafok, kur pēc 30 spēles minūtēm RFK jau zaudēja ar 0:3, bet spēle noslēdzās neizšķirti, visus trīs vārtus gūstot Ērikam Raisteram.

Biogrāfija

Dzimis Rīgā grāmatveža Ernesta Raistera (1881-1955) un viņa sievas rokdarbu skolotājas Bertas Antonijas (1889-1976, meitas uzvārds Rubene) ģimenē. Brālis Vilhelms Raisters (1912-?) - galda tenisists, pēc kara dzīvoja Čikāgā. Mācījies Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, beidzis to 1933. gadā.

Ērika Raistera liktenis 2.Pasaules karā bija nelaimīgs un grūti vērtēt, cik precīzi noskaidrots. Atbilstoši trimdas presē rakstītajam, 1941. gada sākumā bija iesaistījies konfliktā ar kādu okupācijas varas pārstāvi, par ko viņam tiesa piespriedusi vai nu 9 gadus cietumā vai spēlēšanu Minskas Dinamo vienībā. 1941. gada pavasarī Raisters tiešām spēlē futbolu Minskas komandas rindās, bet vēlāk viņš tiek iesaukts Sarkanajā armijā, kur viņš Gorohovicas nometnē saslimst ar plaušu karsoni un nomirst, apglabāts Zalino sādžā.

Piezīmes

• Kas attiecas uz vēstījumu par tiesas procesu un alternatīvu - cietums vai Minskas Dinamo, sevišķi pārliecinošs šis stāsts nešķiet, bet fakti ir tādi, ka padomju presē Raisteru vēlāk dēvēja par Lielajā Tēvijas karā kritušu Dzimtenes aizstāvi, lai gan reāli līdz frontei viņš ticis nebija un arī karā diez vai piedalījās brīvprātīgi.
• Trīsdesmito gadu Latvijā bija divi populāri Ēriki Raisteri: futbolists un dzejnieks, kuri gan bija pazīstami visai atšķirīgās aprindās. Presē netrūka anekdotisku stāstu par šo divu Raisteru sajaukšanu, ieskaitot Ogres jaunkundžu lūgumu, lai futbolists atstāj autogrāfu dzejas grāmatās.

Izmantotie avoti

• Lieta par Ē.Raistera pases nozaudēšanu, LVVA 2996-16-2104
• Ernesta Raistera iekšzemes pase, LVVA 2996-16-2016
• Izraksts par Vilhelma Raistera kristībām, LVVA 2996-16-2013
• Laiks, 1951-12-15. Ērika Raistera piemiņai
• Latvijas Kareivis, 1938-09-08. Ēriks Raisters pāriet profesionāļos
• Izraksts par nāvi
• Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija: rakstu krājums (1984). 431. lpp.