Ēriks Skadiņš

Saukts Puļčiks, lai atšķirtu viņu no diviem pārējiem Uniona Skadiņiem: Jura (Bišumuižas) un Johana (Džonkas). Skadiņā, tobrīd 12 gadus vecu zēnā, futbolista potenciālu saskatīja Dresdener Spielvereinigung treneris Venzīns, kas toreiz bija Rīgā un iedalīja viņu Uniona piektajā komandā. Jau 15 gadu vecumā debitēja Uniona pirmās komandas sastāvā. Spēlēt sāka 1922. gadā Union zēnu komandā, palika šai biedrībai uzticīgs līdz pat sportista karjeras beigām, bija komandas dvēsele un kapteinis, kas veda komandu uz priekšu uz personīgā piemēra bāzes. Bija izslavēts, ka turpināja cīnīties arī savainots, nekad nepadevās. Saturēja Uniona komandu no izjukšanas pēc tās izkrišanas no Virslīgas. Atvadījās no futbola 1937. gadā spēlē par godu savas karjeras 15 gadiem.

Latvijas izlasē aizvadīja 7 spēles 1930.-1931. gados, kuri izlasei kopumā nebija sevišķi veiksmīgi.

Pēc atgriešanās Rīgā 1944. gadā spēlēja Rīgas vilku sastāvā. Četrdesmitajos un piecdesmitajos gados trenēja Kuldīgas futbolistus.

Biogrāfija

Pilnā vārdā Ēriks Oskars Skadiņš. Dzimis latviešu maiznieku meistara Jāņa Heinriha Skadiņa un vācietes Helēnas Frīderikes Elizabetes (dz. Žakē) ģimenē. Ērika brālis Johans Skadiņš bija ievērojams futbolists un hokejists, Latvijas hokeja izlases dalībnieks. Kā vācietis izbraucis no Latvijas 1940.-1941. gadā, dzīvojis Hanoverē, bet pēc tam, kad sabiedroto uzbrukuma laikā bija nodegusi viņa māja, atgriezās Rīgā, palika Latvijā arī pēc 2. pasaules kara beigām. Ērikam Skadiņam bija sieva un dēls Georgs Skadiņš (1941-2015). Apbedīts Lāčupes kapos.

Izmantotie avoti

• Sporta Pasaule, 1937-11-04. 15 gadi futbola laukumā.
• Ērika Skadiņa iekšzemes pases, LVVA 2996-17-20490, LVVA 2996-17-20491.
• Sporta pasaule, 1944-03-27. Ēriks Skadiņš atkal Rīgā.