Fricis Dambrēvics

Uzbrucējs, Liepājas Olimpijas labākais vārtu guvējs tās pirmajā trīs Latvijas Virslīgas titulu posmā, labi izdarīja sitienus ar galvu.

Futbolista karjeras pirmos gadus aizvadīja Liepājas LNJS sastāvā, šai komandai kļūstot par pirmo Kurzemes meistarvienību. Pirmajos neatkarības gados reizēm spēlēja vārtsarga postenī, bet īstos slavas gadus piedzīvoja kā uzbrucējs un Olimpijas futbolists - trīskārtējs Latvijas meistars (1927-1929) un tāpat trīskārtējs Rīgas kausa ieguvējs (1928-1930). 1930. gadā atzīmējās ar retu sasniegumu Latvijas futbola izlases vēsturē - tās sastāvā guva vārtus trīs spēlēs pēc kārtas, turklāt visus gana cienījamās spēlēs - pirmos pārliecinošā uzvarā ar 3:0 pret Somiju, bet pārējos - Baltijas kausa spēlēs.

Pēdējā aktīvā futbola sezona - 1931. gadā, lai gan vēl 1932. gada pavasarī vismaz vienu spēli Olimpijas A klases komandas sastāvā viņš aizvadīja.

Pirmajos pēckara gados - Liepājas Dinamo treneris.

Biogrāfija

Dzimis Liepājā Ata Dambrēvica (1876-1936) un viņa sievas Annas (1882-?, meitas uzvārds Muceniece, otrajā laulībā Vēvere) ģimenē. Beidzis Liepājas Valsts vidusskolu. Karadienestu izgājis 1925. - 1926. gados 1. Liepājas kājnieku pulkā, izgājis 1. Liepājas kājnieku pulka instruktoru rotas apmācības kursu un kājnieku virsnieku vietas izpildītāja kursu. Trīsdesmitajos gados strādāja valsts bankā. Latvijas neatkarības laikos populāra vieta futbola jaunumu uzzināšanai liepājniekiem bija Dambrēvica radio veikals, kuru sākotnēji vadīja Friča tēvs, bet vēlāk viņš pats, veikalā arī varēja iegādāties biļetes uz futbola spēlēm.

1948. gadā apcietināts uz pamata, ka vācu okupācijas laikā bija Liepājas dzīvokļu daļas priekšnieks, uzturēja sakarus ar drošības policiju, piedalījās ebreju mantas atsavināšanā, izsūtīts 1949. gada 25. martā. Pēc atgriešanās no izsūtījuma līdz mūža nogalei strādāja prettuberkulozes apvienībā. Bija sieva un meita. Apbedīts Liepājas centrālajā kapsētā.

Izmantotie avoti

• Friča Dambrēvica dienesta lieta Latvijas armijā, LVVA 5601-1-1270.
• Atis Dambrēvics Liepājas pasu grāmatā. LVVA 5050-2-4546, 203. lpp.
• No NKVD līdz KGB. Politiskās prāvas Latvijā: 1940-1986. Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. Latvijas arhīvi, 1999.