Sezonas | Klubs |
---|---|
1930-1932 | Rīgas Makkabi |
1933-1935 | Hakoah |
1935-1936 | Hakoah Vienna |
1936-1937 | Maccabi Tel Aviv |
1936 | Hakoah |
1937-1938 | Racing Club de France |
1937 | Hakoah |
1938 | Hakoah |
1939 | Philadelphia Passon |
1940-1943 | New York Americans |
1943-1946 | Brooklyn Hispano |
1947-1948 | Brooklyn Wanderers |
Gadi | Spēles (vārti) |
---|---|
1935-1938 | 23 (13) |
Viens no talantīgākajiem Latvijas brīvvalsts laika futbolistiem, ļoti tehnisks uzbrucējs. Viens no trim Latvijas futbolistiem, kas laikā līdz 2. Pasaules karam uzspēlēja profesionālā Eiropas klubā (pēc Arveda Jurgena un Leibas Kaca). Biežā uzturēšanās ārpus Latvijas liedza Vestermanam aizvadīt vairāk spēļu Latvijas izlasē, bet arī to dažu gadu laikā, ko viņš bija izlases spēlētājs, viņš kļuva par vienu no tās labākajiem vārtu guvējiem. Guva vārtus 1938. gada Pasaules kausa kvalifikācijas spēlē, kas izvirzīja Latviju vadībā spēlē pret spēcīgo Austrijas izlasi.
Futbolista gaitas sāka Rīgas Makkabi sastāvā, tās zēnu komandas rindās - 1929. gada JKS rīkotā turnīra uzvarētājs. 1930. gadā bija jaunākais futbolists, kas spēlēja Rīgas apgabala futbola savienībā. 1933. gadā pievienojās spēcīgākajai Hakoah komandai, kuras rindās spēlēja Latvijas Virslīgā, 1935. gadā bija viens no virslīgas labākajiem vārtu guvējiem. 1935. gada rudenī, apvienojot sportu un mācības, devās uz Vīni, kur spēlēja vietējā Hakoah (tolaik - labākajā ebreju futbola komandā Eiropā) Austrijas augstākajā līgā, jau savā debijas spēlē atzīmējās ar gūtiem vārtiem. Kopā Austrijas augstākajā līgā guva 5 vārtus, tai skaitā tos, kas paglāba Hakoah no izkrišanas no šīs līgas. Vīnes komanda labprāt būtu Vestermani paturējusi savās rindās, bet viņa karjeras nākamā pieturvieta bija Telavivas Makkabi. Kopā ar Palestīnas komandu viņš devās turnejā pa ASV, bet 1937. gadā atkal bija Rīgas Hakoah rindās, 1937./38. gada Virslīgas sezonas lielāko daļu viņš nospēlēja Hakoah sastāvā, atkal demonstrēja lielisku rezultativitāti, taču, kamēr Latvijā futbolā bija ziemas pārtraukums, Vestermanis pārgāja uz profesionālo Parīzes Racing futbola komandu un uzspēlēja arī Francijas augstākajā līgā. Atgriezies no Parīzes, 1938. gada vasarā un rudenī viņš atkal bija Hakoah futbolists, bet līdz ar aizbraukšanu uz Ameriku viņa gaitas Latvijas futbolā bija noslēgušās.
Amerikā četrdesmitajos gados spēlēja dažādās vietējās (lielākoties - imigrantu) futbola komandās. Brooklyn Hispano sastāvā divkārtējs US Open Cup uzvarētājs (1943, 1944). 1944. gada kausa izcīņas finālā rezultatīvas piespēles autors uzvaras vārtos. Četrdesmito gadu otrajā pusē kājas traumas dēļ futbola karjeru Vestermanim nācās pārtraukt.
Dzimis Ardatovā, Krievijā farmaceita no Jaunjelgavas Jehudas Judela Vestermaņa (1880-?) un viņa sievas Mirjamas Dveires (1885-1941, meitas uzv. Šera) ģimenē. Bija brālis Noja (1913-1942), arī futbolists, spēlēja Makkabi un Hakoah, krita Otrajā Pasaules karā. Iļja Vestermans 1939. gada janvārī izceļoja uz ASV, saņēmis uzaicinājumu spēlēt vietējā futbola komandā. Domājams, ar "Philadelphia Passon" īpašnieku Vestermans bija iepazinies Telavivas Makkabi Amerikas tūres laikā. Lēmums pamest dzimteni un doties pāri pasaulei uz vietu, kur viņš nevienu nepazina, nebija viegls, tomēr ceļā no Parīzes, piestājot Berlīnē redzētais, motivēja viņu šādi rīkoties. Līdz ar to Iļja izglābās no traģiskā likteņa, kas piemeklēja visu viņa Eiropā palikušo ģimeni, no plašās saimes izdzīvoja tikai viņš un viena māsīca, kas nonāca Austrālijā. Dienestam ASV armijā Vestermans esot atzīts par nederīgu futbolista karjeras laikā traumēto ceļgalu dēļ, abās kājās viņam esot bijuši meniska plīsumi.
Pēc futbolista karjeras beigām pārcēlās uz dzīvi Floridā. Bija veikalu īpašnieks Maiami, tur iepazinās ar savu nākamos sievu, divdesmit piecus gadus par sevi jaunāko dejotāju, vēlākos gados - baleta pasniedzēju, Barbaru. Ģimenē divi dēli: Gregorijs Noa un Ēriks Alberts. Amerikā Vestermans noīsināja uzvārdu uz West. Septiņdesmitajos gados ar ģimeni uz laiku apmetās Parīzē, kur notika emocionāla tikšanās ar Vestermaņa draugu, tobrīd jau no PSRS aizbraukušo Maksi Levitānusu. Pēc tam atgriezās Amerikā, strādāja tirdzniecībā līdz 87 gadu vecumam. Atbilstoši Vestermana atraitnes Barbaras stāstījuma, Iļjam atmiņas par dzīvi Latvijā esot bijušas ļoti labas, deviņdesmitajos gados viņš bija vēlējies apciemot dzimtenti, tomēr tas nebija izdevies.