Arvīds Jurgens

Viens no izcilākajiem vārtsargiem Latvijas futbola vēsturē, pirmais Latvijas futbolists, kas spēlējis profesionālā ārzemju klubā.

Ar futbolu sāka nodarboties 1920. gadā, mācoties Viļa Olava komercskolā. Drīzumā viņš iestājās Rīgas JKS komandā, sākotnēji spēlēja trešajā komandā, bet pamazām virzījās uz priekšu komandas rangā. 1921. gadā vairāk spēlēja Arturs Ezertēvs, bet 1922. - Hermanis Saltups. Par pamatvārtsargu Jurgens kļuva 1923. gadā jau RFK sastāvā, bijušajam pamatvārtsargam Saltupam beidzot futbolista karjeru studiju dēļ. Pirmais nopietnais uzvarētais turnīrs - Latvijas olimpiāde 1923. gadā. Turpinājumā kā RFK futbolists Jurgens trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru (1924-1926) un divas reizes uzvarēja Rīgas kausā (1924, 1925). RFK vārtus viņš sargāja līdz 1927. gadam, bija neapstrīdams komandas pirmais numurs. Ziemā starp 1926. un 1927. gadu Jurgens gan bija no RFK aizgājis projām pēc konflikta ar RFK priekšnieku Juri Rēdlihu, kurš bija arestējis Jurgenu kā tobrīd karadienestā esošu karavīru, kad viņš bendija spēlē bija ieradies RFK pretinieku - RAK komandas sastāvā, presē izskanēja versijas, ka Jurgens varētu spēlēt LSB vai pat Hakoah sastāvā, tomēr līdz futbola sezonas sākumam nesaskaņas starp Jurgenu un Rēdlihu izdevās nolīdzināt un vēl vienu sezonu Kluba rindās viņš tomēr aizvadīja.

No RFK viņš pārgāja uz jaundibināto Rīgas Vanderera komandu, kuras rašanās lielā mērā bija saistīta tieši ar Jurgena personību un līdzdalību dažādās biedrībās atšķirīgos sporta veidos. Vandereram Jurgens palīdzēja iekļūt Virslīgā. Jurgena - Vanderera spēlētāja - karjeras posmā ietilpa arī viņa īslaicīgā uzstāšanās Austrijas augstākās līgas komandas Austria Wien sastāvā.

Vīnes komandai Jurgens pievienojās 1928. gada septembra beigās, Austrijas sporta laikraksti viņu prezentēja kā "Austria Wien" jauno pamatvārtsargu. Austrijas augstākajā līgā gan reāli Jurgens aizvadīja tikai divas spēles - vispirms tā paša gada 14. oktobrī ar 2:0 uzvarēja Vienna komandu, bet 21. oktobrī ar 1:2 piekāpās Admira vienībai. Tāpat Jurgens aizvadīja vairākas spēles zemāka līmeņa turnīrā ar nosaukumu "gemischte Meisterschaft" (jauktās meistarsacīkstes), kā arī draudzības spēles. Rīgā Jurgens atgriezās 1928. gada novembra beigās - viņa Vīnē pavadītais laiks nebija sevišķi ilgs, taču tas viņam deva ne vien daudz jaunu zināšanu par futbolu, bet arī tobrīd Latvijā vēļ loti mazzināmajā ledus hokejā.

Pirms 1932. gada sezonas viņu savās rindās pārvilināja Armijas sporta klubs, kas kļuva par pēdējo Jurgena pārstāvēto komandu.

ASK sastāvā Jurgens 1932. gadā ceturto reizi izcīnīja Latvijas meistara titulu, bet gadu vēlāk tika arī pie savas trešās uzvaras Rīgas kausā. Vairākus gadus viņš ASK bija neapstrīdams pirmais numurs un vienīgi 1937./1938. gada sezonā ASK viņam parādījās cienīgs konkurents Jura Kļaviņa personā. Šīs sezonas noslēgumā Jurgens arī beidza savas aktīvās gaitas.

Kad pats vairs nespēlēja, Jurgens turpināja tiesāt futbola spēles, bija viens no ievērojamākajiem futbola tiesnešiem Latvijā trīsdesmitajos gados (ieguva FIFA licenci). Vadījis trīs izlašu spēles ar Baltijas valstu piedalīšanos.

Latvijas izlasē debitēja Olimpiskajās spēlēs Parīzē 1924. gadā, tajā turpināja spēlēt līdz 1935. gadam, bija Latvijas izlasē visvairāk spēles aizvadījušais vārtsargs starpkaru periodā (36 spēles). Līdz 1928. gadam viņš izlasē bija stabils pirmais numurs, vēlāk biežāk nācās konkurēt par vietu vārtos ar Hariju Lazdiņu un Jāni Kļaviņu. 1928. un 1933. gada Baltijas kausa uzvarētājs Latvijas izlases sastāvā.

Citos sporta veidos

No 1932. līdz 1937. gadam spēlēja Latvijas hokeja izlasē, gan kā uzbrucējs, gan kā aizsargs. Aizvadīja 17 valstsacīkstes, piedlaījās Eiropas čempionātā Berlīnē (1932), pasaules čempionātos Prāgā (1933) un Davosā (1935), Ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā. Latvijas izlases kapteinis 1933. gada pasaules čempionātā un vienīgajā oficiālajā izlases spēlē 1937. gadā. Bija Latvijas izlases trenera palīgs 1939. gadā. Bija viens no hokeja popularizētājiem Latvijā. 1930./1931. g. sezonā organizēja Rīgas Vanderera hokeja komandu, pats tajā spēlēja. No 1931. gada līdz 1937. gadam spēlēja ASK, trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru (1934-1936), bija ASK kapteinis. Bija ASK spēlējošais treneris, pēc 1937. gada - tikai treneris. Kā treneris vēl divas reizes (1938, 1939) kļuva par Latvijas meistaru. Vadīja Rīgas ASK hokeja sekciju.

Labi spēlēja bendiju, bija Latvijas bendija izlasē. Viens no rezultatīvākajiem bendija izlases spēlētājiem. Bendijā pārstāvēja JKS, RFK, RAK, RV, ASK. Trīskārtējs Latvijas meistars bendijā (1924, 1927, 1931).

Divdesmitajos gados ar panākumiem spēlēja arī basketbolu, aizvadīja 4 spēles Latvijas izlasē (1925-1927).

Biogrāfija

Dzimis kučiera Pētera Jurgena (1877-?) un viņa sievas Karolīnes (dz. Magone) ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā. Pēc kara atgriezās Rīgā. Mācījās Viļa Olava komercskolā. Divdesmito gadu otrajā pusē obligātajā karadienestā Latvijas armijā, pēc tam - Latvijas armijas virsdienestā kā mantzinis Rīgas 6. kājnieku pulkā. No 1934. gada strādāja par ierēdni Latvijas skolotāju slimo kases Rīgas birojā. Nacistu okupācijas laikā Darba pārvaldes ierēdnis - Jelgavas, vēlāk Liepājas darba pārvaldes priekšnieks. Kara beigās nonāca Vācijā, pēc kara dzīvoja Rietumvācijā, četrdesmito gadu beigās izceļoja uz Kanādu. Apmetās Monreālā, bija taksometru kompānijas līdzīpašnieks. Piecdesmitajos gados aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā un sporta dzīvē Kanādā - bija Monreālas latviešu sporta kluba priekšnieks (1953-1955), Latviešu sporta apvienības Kanādā valdes loceklis.

Miris Monreālā ar sirdstrieku. Arvīda Jurgena atraitne Olga (1901-1983) piedalījās A.Jurgena ceļojošā basketbola kausa izcīņa iedibināšanā (pirmo reizi izcīnīts 1957).

Izmantotie avoti

• Arvīda Jurgena iekšzemes pase, LVVA 2996-9-16945.
• Arvīds un Pēteris Jurgeni Rīgas 3. policijas iecirkņa pasu grāmatā. LVVA 1376-2-12456, 22. lpp.
• Laiks, 1955-12-24. Miris Arvīds Jurgens.
• Laiks, 1983-03-23. Mirusi Olga Jurgena.
• Monreālas latviešu biedrības ziņotājs, 1955-05-07. Arvīds Jurgens jubilārs.
• Wiener Sporttageblatt, 1928-09-28. Ein neuer Torhüter bei der Austria.
• Ulmanis A. Patiesībā bija tā. Futbols Latvijā 1907-2009. Lielupes izdevniecība, 2010. ISBN 978-9984-563-05-3.