Arvīds Jurgens

Arvīds Jurgens

Arvīds Jurgens

Personas dati
1905-05-27
Rīga
1955-12-17
Monreāla, Kanāda
Pārstāvētie klubi
SezonasKlubs
1921-1922JKS
1923-1927RFK
1928-1931Rīgas Wanderer
1928Austria Wien (Austrija)
1932-1938Rīgas ASK
Latvijas izlase
GadiSpēles (vārti)
1924-193536 (0)

Citos sporta veidos

No 1932. līdz 1937. gadam spēlēja Latvijas hokeja izlasē, gan kā uzbrucējs, gan kā aizsargs. Aizvadīja 17 valstsacīkstes, piedlaījās Eiropas čempionātā Berlīnē (1932), pasaules čempionātos Prāgā (1933) un Davosā (1935), Ziemas olimpiskajās spēlēs 1936. gadā. Latvijas izlases kapteinis 1933. gada pasaules čempionātā un vienīgajā oficiālajā izlases spēlē 1937. gadā. Bija Latvijas izlases trenera palīgs 1939. gadā. Bija viens no hokeja popularizētājiem Latvijā. 1930./1931. g. sezonā organizēja Rīgas Vanderera hokeja komandu, pats tajā spēlēja. No 1931. gada līdz 1937. gadam spēlēja ASK, trīs reizes kļuva par Latvijas meistaru (1934-1936), bija ASK kapteinis. Bija ASK spēlējošais treneris, pēc 1937. gada - tikai treneris. Kā treneris vēl divas reizes (1938, 1939) kļuva par Latvijas meistaru. Vadīja Rīgas ASK hokeja sekciju.

Labi spēlēja bendiju, bija Latvijas bendija izlasē. Viens no rezultatīvākajiem bendija izlases spēlētājiem. Bendijā pārstāvēja JKS, RFK, RAK, RV, ASK. Trīskārtējs Latvijas meistars bendijā (1924, 1927, 1931).

Divdesmitajos gados ar panākumiem spēlēja arī basketbolu, aizvadīja 4 spēles Latvijas izlasē (1925-1927).

Biogrāfija

Dzimis kučiera Pētera Jurgena (1877-?) un viņa sievas Karolīnes (dz. Magone) ģimenē. Pirmā pasaules kara laikā ar ģimeni bēgļu gaitās Krievijā. Pēc kara atgriezās Rīgā. Mācījās Viļa Olava komercskolā. Divdesmito gadu otrajā pusē obligātajā karadienestā Latvijas armijā, pēc tam - Latvijas armijas virsdienestā kā mantzinis Rīgas 6. kājnieku pulkā. No 1934. gada strādāja par ierēdni Latvijas skolotāju slimo kases Rīgas birojā. Nacistu okupācijas laikā Darba pārvaldes ierēdnis - Jelgavas, vēlāk Liepājas darba pārvaldes priekšnieks. Kara beigās nonāca Vācijā, pēc kara dzīvoja Rietumvācijā, četrdesmito gadu beigās izceļoja uz Kanādu. Apmetās Monreālā, bija taksometru kompānijas līdzīpašnieks. Piecdesmitajos gados aktīvi piedalījās latviešu sabiedriskajā un sporta dzīvē Kanādā - bija Monreālas latviešu sporta kluba priekšnieks (1953-1955), Latviešu sporta apvienības Kanādā valdes loceklis.

Miris Monreālā ar sirdstrieku. Arvīda Jurgena atraitne Olga (1901-1983) piedalījās A.Jurgena ceļojošā basketbola kausa izcīņa iedibināšanā (pirmo reizi izcīnīts 1957).


Izmantotie avoti