Jānis Rozītis

Jānis Rozītis

Jānis Rozītis

Personas dati
1913-03-20
Sļivena, Bulgārija
1942-05-03
Rīga
Pārstāvētie klubi
SezonasKlubs
1930-1936RFK
1937-1942VEF
Latvijas izlase
GadiSpēles (vārti)
1934-193926 (7)

Futbolu sāka spēlēt RFK rindās, pārstāvēja klubu vismaz sākot ar 1930. gadu. Virslīgā - sākot ar 1932. gadu. Divkārtējs Latvijas meistars futbolā (1934, 1935). Līdzās spēlēšanai RFK Virslīgas komandā pārstāvēja arī VEF ierēdņu meistarsacīkstēs, bet 1937. gadā pārgāja pilnībā uz savas darbavietas - VEF - komandu, bija tās līderis, palīdzot VEF tikt Virslīgā. Gan savās pēdējās divās sezonās RFK, gan vienīgajā VEF sezonā Virslīgā guva ne mazāk kā 8 vārtus (precīzs vārtu guvēju saraksts nav noskaidrojams). VEF turpināja pārstāvēt arī okupācijas gados līdz pat savai traģiskajai nāvei, bija komandas kapteinis. Latvijas izlasē debitēja 1934. gadā. Atzīmējās ar diviem vārtu guvumiem spēlē pret Poliju 1936. gadā, kad Latvija pēdējās pusstundas laikā atspēlējās no 0:3. 1937. gadā ar Latvijas izlasi ieguva Baltijas kausu, guva vārtus spēlē pret Igauniju. Kopumā Latvijas izlases rindās aizvadīja 26 spēles, guva 7 vārtus. 1939. gadā apbalvots ar Latvijas Futbola savienības Zelta nozīmi.

Citos sporta veidos

Bija ievērojams hokejists, aizvadīja vienu oficiālu spēli Latvijas izlasē - 1936. gada Olimpiskajās spēlēs. Hokeju spēlēja RFK (1932/33-1935/1936), US (1936/1937), ASK (1937/1938). Bija viens no vadošajiem RFK uzbrucējiem, vienīgais kluba dalībnieks Latvijas olimpiskajā izlasē. Izcēlās ar enerģisku cīņu, centību, izturību un lielu pašatdevi laukumā, nepieciešamības gadījumā stājās arī vārtos. ASK sastāvā kļuva par Latvijas čempionu hokejā. Bija arī hokeja tiesnesis.

Biogrāfija

(uzvārds pierakstāms arī kā Rozīte). Dzimis Sļivenā, Bulgārijā, Eduarda Voldemāra Rozīša un viņa sievas šuvējas Annas (meitas uzvārds Immaka, 1886-?) ģimenē, kur viņa vecāki dzīvoja pirms 1.Pasaules kara. Bija vecākā māsa Anna (1910-?, prec. Trāgheime). Trīsdesmito gadu vidū dienēja Latvijas armijā, Smagās artilērijas pulkā. Strādāja par mehāniķi rūpnīcā VEF. 1938. gadā apprecējās ar Mirdzu Bekmani (1919-?), ģimenē bija dēls. Gāja bojā negadījumā VEF sporta laukumā, atbrīvojot to no vācu armijas novietotās munīcijas, kurā gāja bojā vēl divi VEF futbolisti: Leonīds Peiča un Arnolds Boka, vairāki citi guva ievainojumus. Apbedīts Rīgas 1. Meža kapos (vienā kapā ar L.Peiču un A.Boku).


Izmantotie avoti