Sezonas | Klubs |
---|---|
1912-1922 | Kaiserwald |
1925 | Kaiserwald |
Futbolists, treneris, tiesnesis, organizatoriskais darbinieks.
Kā spēlētājs sevišķus sasniegumus neguva, lai arī Kaiserwald futbola sekcijā iesaistījās jau 1910. gadā. Daudz labāk kļuva zināms kā treneris - Graupners kļuva par pirmo profesionālo Liepājas Olimpijas treneri (1926), turpinājumā strādāja ar Rīgas ASK (1927), bija arī Latvijas izlases sastādītājs un treneris (1928). Vēlākos gados trenēja Jēkabpils APSK (1936) un Rīgas VEF (1939). Uzskatāms par pirmo Latvijas futbola treneri.
Kā tiesnesis divdesmitajos gados vadīja Virslīgas spēles, kā arī tiesnešu kursus. Bija Latvijas futbola savienības vadītājs (1926).
Ievērojami nopelni Kārlim Graupneram bija arī Latvijas futbola agrīno gadu dokumentēšanā presē.
Divdesmitajos gados ar labiem panākumiem piedalījās airēšanas sacensībās, bija Rīgas airētāju kluba biedrs.
Pilnā vārdā Kārlis Vilhelms Graupners. Dzimis tirgotāja Vilhelma Graupnera un viņa sievas Vilhelmīnes Martas (dz. Reimane) ģimenē. Viņa brālis Arvīds Graupners - ievērojams vārtsargs, divkārtējs Latvijas meistars.
Beidzis Rīgas Pilsētas ģimnāziju (1912). Pirms Pirmā pasaules kara studējis Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē, Rīgas politehniskā institūta lauksaimniecības nodaļā. 1921. gadā uzsācis studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, ar pārtraukumiem tās tuprinājis līdz 1937. gadam, studijas nav pabeidzis.
Savu mūžu saistīja ar armijā. 1912. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā. Pirmā Pasaules kara dalībnieks, kara sākumā pēc mobilizācijas nosūtīts uz Polocku 53. rezerves batalojnā, pēc tam pārcelts uz Daugavpils rezerves artilērijas divizionu, kur sabija līdz 1926. gada rudenim, kad pēc paša iniciatīvas pārcelts uz 5. armiju. Dienēja 183. atsevišķajā artilērijas divizionā, 1917. gada rudenī pārcelts uz Rumānijas fronti. 1915. gadā paaugstināts par podporučiku, 1917. gada rudenī - par poručiku. 1917. gada jūlijā ievainots kaujā pie Daugavpils, tomēr palicis ierindā. 1919. gadā - Judeniča armijas Līvena korpusa haubicu baterijā. Apbalvots ar Sv. Staņislava 3. šķiras ordeni, Sv. Annas 3. šķiras ordeni ar šķēpiem un banti, kā arī Sv. Staņislava 2. šķiras ordeni ar šķēpiem.
1920. gada maijā kā brīvprātīgais iestājās Latvijas armijā, Bruņoto vilcienu divizionā. 1924. gadā paaugstināts par kapteini. 1927. gadā paaugstināts par pulkvedi - leitnantu. 1929. gadā apbalvots ar 4. šķiras Triju zvaigžņu ordeni. 1932. gadā iecelts par kara prokurora palīgu. 1938. gadā atvaļināts no aktīvā kara dienesta.
1927. gadā apprecējies ar Sofiju-Šarloti Hermansoni (1904-?). Repatriējies kā vācbaltietis.